Ko tur daudz pļāpāt, jārauj gaisā! Izlēmu sākt ar lētāko pūķi, nopietnā izskata Genesis atstājot saldajā ēdienā. Iztinu auklas no spolēm (ir maziet ķēpa noregulēt un nofiksēt, lai abas ir vienādi garas) un, atbilstoši instrukcijām, ar spēju rāvienu sūtīju pūķi debesīs. Tur tas patiešām nonāca un kādu brīdi arī turējās. Triku pūķi stūrē, pavelkot vienu vai otru auklu; arī šis pūķis uz tādām darbībām atsaucās, taču to darīja ar nokavēšanos un tik strauji, ka atkal un atkal strauji piezemējās ar degungalu pludmales smiltīs. Vai tiešām triku pūķi vadīt ir tik grūti? Mēmu atbildi uz to mēģināja sniegt akurāt šāda paša maksimpūķa bēdīgas atliekas augstu krastmalas koka galotnē.