Jāņu naktī mēs gājām līgot. Mēs bijām apkrāvušies Jāņu zālēm, un mums gribējās līgot.(..) Es biju mazs puika, un man bija laba balss. Es griezos baram pa vidu un dancoju un dziedāju, un no vainaga, kas man bija galvā, man sejā krita smaržīgas ziedu bārkstis. (..) Tā mēs gājām no sētas uz sētu. Siltās, no svētku karašām pietvīkušās istabās, kur neskaitāmas Jāņu zāles un zālītes vīstot izlaida savas saldās dvēseles, Jāņa tēvs ar alus kannu mūs sveicināja.
Līgo!
K. Skalbe.
Jānis Skalbe ar līgotājiem "Incēnos".20.gs. 80.g. sākums.