Fancijai Naktī, kad sirdis caururbj Asas un svina pilnas lodes, Kā negaidīts sniegs tīras dvēseles Nakts tumsā pār zvaigznēm krīt. No briesmām, no naida liesmām Neviens nav vairs pasargāts. Kad dzims diena jauna, gaismā nāks Kurš cilvēks pret cilvēku ieroci cēlis. Lai kritušām dvēselēm Dievs Siltu mājvietu pie sevis dod. Bet tiem, kas ieroci pacelt spēja Rāda ceļu uz velna valstības dzīlēm. Jans Ikes