Simtdivdesmitgades un jubilejas raksti
1 videó • 16. szept 2012 22:09
Kādā laikrakstā vienā lappusē bija divi jubilejas raksti.
Vienā bija runa par rakstnieka Jāņa Akurātera (jeb Akuratera, kā tur rakstīts) simtdivdesmitgadi, kas atzīmēta 13. janvārī. Šāda simtdivdesmitgades piesaukšana stipri atgādina Ļeņina simtgades daudzus gadus ilgo «atzīmēšanu» vairāk nekā pirms 30 gadiem, kas Akurāteram diezkā nepiestāv.
Otrā rakstā bija ziņots par Valmieras mūziķa Arvīda R...TovábbKādā laikrakstā vienā lappusē bija divi jubilejas raksti.
Vienā bija runa par rakstnieka Jāņa Akurātera (jeb Akuratera, kā tur rakstīts) simtdivdesmitgadi, kas atzīmēta 13. janvārī. Šāda simtdivdesmitgades piesaukšana stipri atgādina Ļeņina simtgades daudzus gadus ilgo «atzīmēšanu» vairāk nekā pirms 30 gadiem, kas Akurāteram diezkā nepiestāv.
Otrā rakstā bija ziņots par Valmieras mūziķa Arvīda Rozenberga 70 gadu jubilejas svinēšanu (nevis par septiņdesmitgades atzīmēšanu).
Pirmajā rakstā vēl bija teikts, ka atzīmēšanas pasākumi esot notikuši Akuratera mājā-mūzejā, ka viņš esot bijis cīnītājs-romantiķis, ka viņa «rakstāmspalva bija tas pats kas flinte un arī otrādi». Pirmā raksta autors vēl nododas Akurātera darbu uzskaitījumam, mēģina apskatīt dzejnieka «darbības šķautnes» un saka: «Varbūt vēl aizdomīgāk liksies, ja teikšu, ka kopumā Akuratera polītiskajiem uzskatiem bija raksturīgs krasi pretlielniecisks noskaņojums.» Var tikai brīnīties, ka par šādu dzejnieku rakstīts tik lielnieciski krieviskotā valodā.
Vēl piebilstams, ka šai rakstā māksliniece Ieva Akurātere nezin kāpēc saukta mazliet citādi – Ieva Akuratere.
Turpretim otrā rakstā teikts, ka Arvīda Rozenberga jubileja pieminēta ar viņa dziesmu koncertiem (nevis notikuši atzīmēšanas pasākumi kā Akurāteram). Visai labajā otra raksta valodā ir arī kāds valodas grubulis, piemēram, Rozenbergs dziesmās esot izteikts liriķis un viņa autorkoncerts esot izskanējis. Labāk būtu teikt – spilgts (nevis izteikts) liriķis. Vārds izskanējis dzirdams ar dažādām nozīmēm (gan par kaut kā sākumu, gan norisi, gan beigām). Labāk būtu bijis teikt, ka šis koncerts noticis, bijis sarīkots vai kā citādi (nevis izskanējis).
Padomju okupācijas gados mums visur gribot negribot bija jāiepazīstas ar marksismu-ļeņinismu. Pats šis vārdu savienojums ar biedru zīmi ir raksturīgs krievu valodas atdarinājums. Kāpēc gan tagad pēc šādas līdzības jāraksta, ka Akurāters bijis cīnītājs-romantiķis? Varētu taču teikt – cīnītājs un romantiķis.
-
