vēstule nostaļģijai.
1 Fénykép • 30. máj 2012 16:06
Ārā vasara, es izeju ielās šortos, čībās, ar aldari rokās, paķeru vilni Jūnijā. Debesis bez mākoņiem, viss apkārt zied. Ir pat pārāk labi, un tas mani drusku biedē. Dienas bez skumjām un naktis bez bezmiega, visapkārt pavērusies laime - izdomāju palikt.
Hennessy pasākumi, kuros pazūd grami, zem laba breikbīta, čilliem, vai drama. Man jau kuro dienu ļoti besī skaidrā. Te citi bēg no izvēles - es b...TovábbĀrā vasara, es izeju ielās šortos, čībās, ar aldari rokās, paķeru vilni Jūnijā. Debesis bez mākoņiem, viss apkārt zied. Ir pat pārāk labi, un tas mani drusku biedē. Dienas bez skumjām un naktis bez bezmiega, visapkārt pavērusies laime - izdomāju palikt.
Hennessy pasākumi, kuros pazūd grami, zem laba breikbīta, čilliem, vai drama. Man jau kuro dienu ļoti besī skaidrā. Te citi bēg no izvēles - es bēgu no tukšuma. Te smiekli palīdz aizmirst, ka jēgas nekam nav. Dienas, naktis - pieturas rīta regeja ritmā. Dienas pludmalē, vakarā, ar blantu pilsētā. Te bezrūpīgi vadam laiku, gadalaiku izbaudot.
Gribas paņemt otu rokās, uzzīmēt tos skatus!
Citur nebūs labāk, tā ir patiesība. Jo lielāka pilsēta, jo lielāka vientulība. Liekas vienmēr kaut kas trūkst, liekas vienmēr nebūs gana. Reti tādas dienas, tā kā šitā - negruzī. Te skaistā Rīga rīt no rīta pamostoties acu priekšā būs brīnišķīga. Kamdēļ nīst, kamdēļ neticēt tam pozitīvam? Vairāk īstas mīlestības, tas šai vietai palīdzēs!
Lietus laikā netīrais ūdens skrien pa notekām, te es verandā laiski sagaidu pēcpusdienu. Nav vairs manī jūtu, kas sagrāba pie rīkles. Nogāza zemē. Neļāva atbrīvoties man. Ja katrs spētu pielāgoties visam, kas ir pluss.. Jo no tā ir atkarīgs, cik Tu būsi laimīgs, brāl. Es tieši šodien jautāju, kur Jūs visi esat tagad? Mazās vieglprātības un lielie sapņi, jūs. Tāpat, kā mums, tāpat, kā pārējiem, kas apkārt šajās dienās Jūnijā, tur patiesībā ārā auksti ir. Es saburzīts, samiegojies, saglumīts, tomēr noskaņojies aiziet ieliet kafiju. Man miegu atkal iztraucēji Tu ar savu mūziku. Mēs te tā čilā pavadām, kamēr citi kļūst par ārstiem. Es nozūdu līdz vakaram, te tā paēnī zvilnot. Es jūtos apmierināts, es lieki nelauzu galvu. Kam skumsi Tu? kam Tu skumjām atdodies? Vasaru pārvērta drūmās ielas man visapkārt.
