Cilvēces jaunībā grieķu sirdis iedrebējās un līdzjūtībā un bijās noskaidrojās no kaislībām, kad lūkoja traģēdijā nepārvaramā, neizprotamā liktens gaitu. Mēs garos vēstures laikmetos esam dažu izpratuši un dažu pārvarējuši liktens gaitā, un citādi mēs skatāmies uz traģēdiju. Bet pēc vairāk nekā diviem tūkstošiem gadu mūsu sirdis vēl iedrebas bījās, lūkojoties grieķu traģēdijā un viņu pārvarīgā, neizprotamā likteni, kā mūsu bērnības un bīju tēlos. Un mūžam jaunas paliks tās paaudzes, kas dvēselē spēs just cilvēces jaunības pirmās lielās jūtas.