https://www.diena.lv/raksts/se...
Vecmamm, es rakstīšu par tevi, es izstāstīšu tavu stāstu, saku skaļi viņas istabā, un man liekas, ka viņa dzird un dod atļauju. Tagad viņas mājā dzīvo...
Vecmamma prata ap sevi radīt gaismu. Arī viņas – Mildas Stūrnieces – Sibīrijas stāsti man nav palikuši atmiņā kā šausmu filmas cienīgas ainas. Viņa prata par to runāt viegli. Tagad, lasot viņas piezīmes un dienasgrāmatu, kas rakstīta tūkstošiem kilometru prom no dzimtenes, klausoties viņas brāļa stāstos, es saprotu, ka viņa izvēlējās daļu noklusēt.