Oranžērija Ikdienišķi stāsti par draugiem.lv un mūsu draugiem

Bija noslēpies 8

Draugiem.lv līdzīpašnieks Lauris Liberts jau trīsarpus gadus dzīvo Losandželosā. Sākumā tikai meklējis labu biznesa ideju, divas izgāzušās, bet pirms diviem gadiem atrada īsto — plakātu drukāšanu. 

Nē, viņš nav «KuKū», kā kāds varbūt ir nodomājis, dzirdot par jauno biznesu. «Latvijā es būtu saņēmis gūzmu ar kritiku, un būtu grūti ideju attīstīt, tāpēc labāk noslēpjos.» Jaunā biznesa apgrozījums 2014.gadā plānots divi miljoni dolāru. Lauris izstāsta par šo ceļu 

No tās 3x3 kvadrātmetru istabiņas sūtījām pa visu pasauli

Dzīve tajā mirklī bija superīga. Mēs divi vien ar Ingu pamostamies, visu laiku silts, logi līdz galam vaļā, skan mūzika... Peldšortos piesēdies pliks pie galda, saspied podziņas, plakāti drukājas, Inga pako. No tās 3x3 kvadrātmetru istabiņas sūtījām pa visu pasauli, idilli pēc jauna biznesa sākšanas Losandželosā raksturo Lauris Liberts. 

Taču kopš brīža, kad viņi aizbrauca no Latvijas, līdz plakātu drukāšanas uzņēmumam Startupvitamins.com viņi vēl izmeta dažus neziņas un šaubu lokus pa dzīvi.

Lauris ar sievu Ingu prom no Latvijas devās pirms trīsarpus gadiem. Sākotnēji atgriezās ik pēc trijiem mēnešiem, bet ar laiku prombūtnes posmi kļuvuši aizvien garāki — varējuši izturēt ilgāk, un šoreiz Lauris deviņus mēnešus nebija bijis Latvijā. Jaunajā Draugiem.lv ēkā Mārupē viņam pat nav sava darba galda. Pie ieejas nomātajā Mārupes ēkā pārsteidz tehnoloģiska «sekretāre» — ierīce, kurā jāatrod meklējamā Draugiem cilvēka portrets un vārds, jāpiespiež poga, un adresāts saņem īsziņu telefonā un e–pastu, kas paziņo, ka viņu gaida. «Nav vajadzīga sekretāre,» saka Lauris. 

 

Aprīļa sākumā, kad Latvija tikai atrāda savu bālumu pavasara saulei, Lauris pa kāpnēm atsteidzas saulē iededzis un vitāls. Viss turpmākais viņa stāsts ir tāds pats, Kalifornijas saules apspīdēts un dzīvīgs — par aizbraukšanas iemesliem, ideju meklēšanu, neizdošanos un mēģināšanu vēlreiz, par nesamierināšanos un jauniem izaicinājumiem. 

Baumas - nepatiesas

«Kāda ir tava pašreizējā loma Draugiem?» rodas jautājums, jo Uzņēmumu reģistra datubāze liecina, ka Laurim pieder tikai 4,72% no uzņēmuma. «Jā, bet tas nenozīmē, ka esmu attālinājies no Draugiem. Man ir tiesu darbi ar cilvēkiem, ar kuriem kādreiz kopā taisīju citus biznesus. Viņi uzskata, ka ir piedalījušies pie Draugiem. lv izveides un mani ir iesūdzējuši tiesā par vairākiem miljoniem. Es tam nepiekrītu, un tagad par to tiesājamies jau aptuveni piecus gadus.» Ir apķīlātas gan Laura daļas Draugiem, gan viņa bankas konts. Savukārt ar 89,17% īpašnieku Agri Tamani, kurš vada biznesa operācijas Latvijā, Laurim esot «super super super savstarpējā uzticēšanās». Līdz ar to noskaidrojas, ka baumas par pārdoto Draugiem biznesu, lai sāktu jaunu biznesu Amerikā, nav patiesas. Viņš aktīvi līdzdarbojas koncernā Draugiem.lv grupa, kas ietver vairākus uzņēmumus. 

Baumas par pārdoto Draugiem biznesu, lai sāktu jaunu biznesu Amerikā, nav patiesas

Domu par globālu biznesu var uzskatīt par Laura bērnības sapni. 2009.gadā, sapratis, ka Latvijā daudz kas ir izmēģināts, Laurim «intuitīvi licies», ka vajadzētu vismaz pamēģināt darboties ārpus Latvijas. «Draugiem.lv mums komanda bija, direktori arī, viss strādāja.» Vispirms ar sievu Ingu aizbraukuši «testēt» Barselonu, sajust, vai šī pilsēta uzrunā, lai varētu nobāzēties un sākt biznesu. Bet plānoto četru nedēļu vietā izturējuši tikai trīs un «aizmukuši» — jāmācās jauna valoda, jāpārvar kultūras barjeras, sapratuši, ka tur biznesu viņi uztaisīt nevarētu. «Nākamajā vasarā atkal kaut kāds velns bakstīja — Silīcija ieleja, tehnoloģijas, es taču esmu tehnoloģiju biznesā iesaistīts, kāpēc nepamēģināt aizbraukt uz turieni?!» Devušies izpētīt Sanfrancisko, bet tur pārsaluši un arī nav īsti paticis. Tā kā Losandželosā dzīvojis kāds paziņa, devušies viņu apciemot. «Tur foršs, silts laiks, aizgājām uz pareizajām vietām, kaut kā iepatikās un sapratām — jā, varētu šeit mēģināt.» 

Divas neveiksmes

Lauris Liberts draugiem.lv biroja Zaļājā terasē

Latvijā nokārtojuši studentu vīzas un nu jau kā studenti ieradušies Losandželosā, kur saskaņā ar vīzas nosacījumiem katru dienu skolā cītīgi mācījušies angļu valodu. Lauris par 450 USD mēnesī noīrējis darba vietu līdzīgā iestādē kā Birojnīca, kur visapkārt strādājuši mazie tehnoloģiju start–up uzņēmumi. Iepazinies ar cilvēkiem, vērojis, ko dara citi. Kādā jaukā dienā Losandželosā noskrējis savu pirmo maratonu mūžā, un tur radusies ideja par Sportsnaps — vietni, kurā varētu nopirkt sporta pasākumu fotogrāfijas, ko augšupielādējuši ielu malās fotografējušie cilvēki, kas par to saņemtu komisijas maksu. Pasākumu veidotāji gan interesi izrādījuši, tomēr paši vienubrīd sapratuši, ka tas nebūs pietiekami izdevīgs bizness. «Neaizlidoja,» par Sportsnaps nosaka Lauris. Lai saņemtu vīzu, kas ļautu nodarboties ar biznesu, atgriezušies Latvijā, iesnieguši dokumentus ASV vēstniecībā investora vīzas saņemšanai. «Mums izdevās pārliecināt, ka esam vērtīgs pāris, lai dotu iespēju netraucēti divos gados palaist biznesu.» Nosacījumi: jāiegulda Amerikas ekonomikā aptuveni 100 tūkstoši dolāru, jābūt ap 200 tūkstošu dolāru apgrozījumam gadā, birojam un pieciem darbiniekiem, kas ir ASV pilsoņi. 

Es svēti ticu, ka aci uz biznesa idejām var uztrenēt. Tāpat kā spēlēt klavieres.

Radusies nākamā ideja. Amerikā kopā ar sievu sākuši taisīt kurpju aksesuārus Ingaliberte.com. «Pilnīgi visas amerikāņu draudzenes teica: superlaba ideja! Lai palīdzētu virzīt tirgū savus kurpju aksesuārus, piesaistījām mārketinga vadītāju no JustFab [tiešsaistes modes mazumtirgotājs — red.], kas ir viens no Losandželosas veiksmes stāstiem modes jomā. Tik un tā čiks vien sanāca.» Divu gadu termiņš, kurā jāizveido bizness ar pieciem darbiniekiem, gājis uz beigām. «Bija tāds iespringums.» Un tad nāca Startupvitamins. 

Lauris saka: «Es svēti ticu, ka aci uz biznesa idejām var uztrenēt. Tāpat kā spēlēt klavieres. Protams, 99 gadījumos tās ir metamas ārā, bet, ja es par to ideju domāju 3—4 nedēļas no vietas, tad, iespējams, tā ir kaut cik vērta. Man ir labs indikators — ja es kaut ko nevaru atrast vai nopirkt, tad, iespējams, ka tā ir biznesa ideja.» 

Atrasta ideja

«Es daudz lasu blogus un grāmatas par to, kā būvēt biznesu, un tur vienmēr bija kaut kādi teikumi vai vārdi, kas ļoti daudz izsaka. Bet, kad meklēju kaut kādus plakātus Draugiem birojam, neko prātīgu ar iedvesmojošiem teicieniem nevarēju atrast. Nodomāju: kāpēc nepamēģināt? No drukāšanas nesapratu neko — ne kādi papīri vajadzīgi, ne kā iepakot, ne kā klientiem ērti aizsūtīt uz ārzemēm vai kādu programmu izmantot pasūtījumu menedžēšanai. Kaut kā bakstoties, meklējot, nopirkām printeri, nolikām mājās. Rīgas birojā dizainēja plakātus, es drukāju, Inga pakoja. Uztaisījām veikalu uz [e–komercijas platformas] Shopify bāzes.» Lapu palaiduši 2012.gada novembrī. 

Atceroties sākumu, Lauris domā, ka Startupvitamins.com Latvijas apstākļos būtu nomiris jau otrajā mēnesī. Nedaudzajiem cilvēkiem, kuriem pats vai Agris Tamanis teicis, ka Lauris Amerikā drukā plakātus, licies, ka Lauris ir nojūdzies. Kāds draugs atbraucis ciemos un redzējis, kā Inga pārdodamajām kartītēm taisa gropīti. «Aparāta, kas taisa gropīti, mums sākumā nebija, un Inga to darīja ar dakšiņu. Viņš skatījās un domāja, ka mēs esam kukū. Inga ar dakšiņu velk gropīti, es no IKEA nopirktiem rāmjiem ņemu laukā lapiņas un lieku iekšā plakātu. Skaidrs, ka divi kukū, nojūgušies cilvēki. Latvijā es būtu saņēmis gūzmu ar kritiku. 

Tā strādājis nebiju deviņus gadus - daru pilnīgi visu

Bet man pilnīgi noteikti nav tik bieza āda, lai es izturētu lielu kritiku, tāpēc labāk noslēpjos un daru to klusībā. Ja nesanāk, neviens neuzzinās. Ja sanāk, tad pēc tam var paskatīties, cik foršs bijis sākums. Bet sajūta līdzīga tai, kā sākām Draugiem.lv. Tā strādājis nebiju deviņus gadus. Daru pilnīgi visu — braucu uz IKEA pēc rāmjiem, arī pēc krekliņiem, griežu plakātus, visu decembri pakoju krūzes. Eju pie puišiem un pētu kvalitāti, visu aiztieku, man patīk tā darboties.» 

...un vēl viena ideja

Inga Liberte ir Laura sieva un biznesa partnere

Pirmos plakātu biznesa klientus dabūjuši, pareizi izveidojot atslēgas vārdus, pēc kuriem viņus internetā var atrast: start–up posters. Viens, divi pasūtījumi dienā. Bez bažām aizlidojuši uz Havaju salām. Turpmāko varot saukt par «interneta pārsteigumu pasauli»: populārā tehnoloģiju forumā Hacker News kāds bija ievietojis saiti uz Startupvitamins.com. «Pamostos četros no rīta, lai ietu skriet maratonu, skatos — telefons pilns ar e–pastiem un pasūtījumiem par vairākiem tūkstošiem dolāru. Jāsāk drukāt, lai cilvēkiem nosūtītu plakātus, bet nevaram, jo esam Havajās un samainīt biļetes ir pārcilvēcīgi dārgi. Tā atlikušās dienas pagāja — gribam uz mājām strādāt!» Mazais plakāts 45,7x61 cm maksā 26 dolārus + 16 dolāri par piegādi uz Eiropu. Nē, Latvijā viņi nedrukā, ja gribam Laura drukātu plakātu, jāsūta no Losandželosas.

Savukārt kreklu un krūžu sagādnieks viņš tagad ir tāpēc, ka plakātu bizness pagājušā gada rudenī tika paplašināts līdz kreklu, krūžu un audekla apdrukām. «Nevarēju atrast kompāniju, kas Startupvitamins vārdā varētu izgatavot un nosūtīt klientiem ar mūsu citātiem apdrukātus kreklus, krūzes un citus produktus. Bija vai nu ļoti dārgi, vai kāds kavēja termiņus un nelika mūsu logotipu uz iepakojuma. Nolēmām — ja jau mums ir tāda vajadzība, gan jau tāda ir arī citiem, un sākām taisīt Theprintful.com

Nopirkām savu printeri, no vairumtirgotāja ņemam kreklus, apgrozījums aug ar katru mēnesi, patlaban Printful ir ap 100 tūkstošiem mēnesī. «Ir doma pašiem sākt šūt arī kreklus ar noplēšamu birku un tā saukto individualizēto brendingu, kad uz krekla tiek uzdrukāts klienta logo. Ražotu Amerikā, nevis Ēģiptē, Ķīnā vai Bangladešā — tas tagad ir ļoti modē.» Startup- vitamins «šad un tad» tiek reklamēti Facebook un Google — tērējot līdz 15 000 dolāru mēnesī. «Printful gan nereklamējam. Kad uztaisījām integrāciju ar Shopify, viņi saviem 80 000 veikalu izsūtīja informāciju par drukāšanas iespēju kā ārpakalpojumu pie Printful. Saņēmām vairākus tūkstošus potenciālo klientu, no kuriem daļa arī izmanto.» Startupvitamins.com, Theprintful.com un maza uzņēmuma Behappy.me (cilvēki paši var likt savus citātus uz produktiem un sūtīt draugiem) plānotais apgrozījums 2014.gadā ir divi miljoni dolāru. 

Lauris domā, ka lielākais Amerikas izaicinājums ir izturēts. «Atrast jomu, kurā darboties, saprast, kur var iespraukties un kur priekšā nav superspēcīgi spēlētāji, ar kuriem konkurēt ir gandrīz neiespējami — tas ir grūtākais. Uzstartēties un sajust klientu, pārliecināties, ka viņiem tavs produkts ir vajadzīgs.» Pašreizējie izaicinājumi vairāk saistīti ar ikdienas problēmu risināšanu, piemēram, noklīdušiem pasūtījumiem un ražošanas jaudu palielināšanu. Lauris kārtējo reizi apstiprina, ka bez Draugiem atbalsta pašreizējā darbošanās būtu neiespējama. 

«Augot apgrozījumam, Agris bija atbraucis ar pāris mūsu programmētājiem un palīdzēja uztaisīt supersistēmas, lai mēs varētu efektīvi ražot. Ja man būtu jāalgo inženieri vai programmētāji Amerikā, tas būtu tikpat kā neiespējami. Nezinu, vai ar savu latviešu mentalitāti es varētu iet un cīnīties ar viņiem, pierādīt. Turklāt uz cilvēku ar akcentu viņi, iespējams, skatītos ar aizdomām. Bet tagad darbinieki staigā pa biroju ar iPod, kurā pašu veidotā lietotnē redz «visu»: sākot no tā, kurš pasūtījums pie kura printera atrodas, līdz rēķinu drukāšanai un pasūtījumu izpildei. Tieši tehnoloģiski advancētākie risinājumi mums ļauj turēties un augt un konkurēt ar lielajiem. Jo vidēja lieluma Amerikas drukas kompānijas tehnoloģiski nav pārāk advancētas.» 

Šajā jomā nav pārāk daudz spēlētāju, un tirgus potenciāls ir milzīgs

Lauris stāsta, ka šis ir samērā sarežģīts bizness, jo jārūpējas, lai ir darbinieki, izejmateriāli, iekārtas, jaudas... «Ražot reālu mantu nav tas pats, kas rūpēties, lai statistiku nopērk desmit cilvēku nevis viens. Bet tieši tāpēc šajā jomā nav pārāk daudz spēlētāju, un tirgus potenciāls ir milzīgs.» Lauris lēš, ka individualizēto kreklu drukāšana vien Amerikā ir piecus miljardus dolāru vērts bizness. 

Ņemot vērā tiesvedību, Lauris reizēm iedomājoties, cik garas rokas ir tiem, kas iesūdzējuši viņu tiesā. «Lai es dabūtu investora vīzu, tam biznesam ir jāpieder man. Un 90% man arī pieder, 10% ir Draugiem. Bet gadījumam, ja nāks ļauni cilvēki un gribēs apķīlāt, struktūra ir uztaisīta tā, ka viņi varētu apķīlāt tikai uzņēmumu, nevis domēnu. Interneta biznesā galvenais ir domēns — tas, kurš kontrolē domēnu, kontrolē biznesu. Un domēnam mēs nevienam ar lipīgiem pirkstiem piekļūt neļausim.» Nav jau tā, ka Lauris tāpēc naktīs negulētu, bet brīžiem esot tāds «ehhh!» — ar nozīmi, ka tā var gadīties katram, un «no otras puses, tā ir patīkama problēma, jo nozīmē, ka esi uzbūvējis īstu biznesu». «Par biznesiem jau cīnās — tas ir klasiski visā pasaulē un droši vien pieder pie lietas.» 

Draugiem.lv nākotne

Senas intervijas ar Lauri Libertu atgādina kādu šodienas kontekstā interesantu faktu: viņa pirmais bizness pirms daudziem gadiem bija tieši kreklu apdrukāšana. «Jā, es esmu apmetis pilnu apli. Acīmredzot, kreklu drukāšana ir bijis līdz galam nepiepildīts sapnis. Vai tu zini, kāpēc es vispār uztaisīju Draugiem.lv? Lai tirgotu vairāk kreklu! Tagad mums ir vairākas kreklu iekārtas, un drukājam uz velna paraušanu.» 

Fotogalerija

10 gadu jubileju šogad nosvinējuši daudz klusāk nekā citus gadus — tikai Draugiem.lv cilvēki restorānā un īstajā datumā birojā ar Draugiem no mūziķu un sadarbības partneru vidus, nevis ar lielu jampadraci visa Draugiem.lv grupa, kurā ir 16 uzņēmumu. «Brīžam jau bija sajūta, ka esam mazliet pārēdušies — ar birokrātiju un lietām, kas man citos uzņēmumos nav patikušas.» To grib labot. Kāds Laurim noskaņojums par Draugiem? «Labs! Ja mums būtu tikai Draugiem.lv un mēs noskatītos, kā pasaule mainās acu priekšā, saprotot, ka mums nav ne tādu iespēju, ne resursu, lai konkurētu ar miljardus vērtiem starptautiskajiem milžiem, tad būtu citādi. Bet mēs esam radījuši produktus arī ārpus Draugiem.lv, piemēram, Mapon (autoparka kontroles sistēma), Vendon (tirdzniecības automātu uzraudzības un maksājumu risinājumi), Perkamkopa.lv. Un dzimst arvien jaunas idejas.» Tiek domāts par to, kā uz Draugiem.lv bāzes varētu veidot pakalpojumus vai biznesus, kas aug un izmanto Draugiem.lv kā starta platformu. 

Pārsvarā Draugiem.lv grupas idejas nāk no Laura un Agra, no viņu ikdienas un sadzīves vajadzībām. «Citreiz tas ir kā lāsts — visur, kur tu skaties, redzi biznesa iespējas. Labi, ka ir cilvēki, kas piebremzē, citādi var izšķīst, un beigās nesanāk ne šis, ne tas. Es vispār nesaprotu, no kurienes mēs [ar Agri] dažreiz tās idejas esam grābuši! Bet laikam tam vienkārši ir jāiziet cauri,» stāsta Lauris. Neveiksmīgās pieredzes griboties aizmirst. Viena tāda bija pirmais globāla biznesa mēģinājums, ejot Eiropā ar Draugiem.lv konceptu — ar dažādām valodām, atšķirīgiem domēniem un portāliem. Tas izrādījies nevadāms process — sadrumstalots, programmētājiem ļoti smags. «Ja darītu tagad, tad ietu ar vienu nosaukumu angļu valodā.» Cits biznesa puns bija domātā, bet nenotikusī apvienošanās ar Lattelecom — tieši laikā, kad bizness Ungārijā sāka uzņemt apgriezienus un tajā vajadzēja ieguldīt līdzekļus. «Mums likās — o, mums ir liela aizmugure, varam atļauties zaudēt mazliet naudas, bet beigās viss izvērtās citādi. Neapvienojāmies, un lielais rēķins palika mums. Zaudējām pāri par diviem miljoniem latu un visu godīgi nomaksājām līdz pēdējam santīmam, bet tā bija superlaba mācība, kā ļoti īsā laikā zaudēt tiešām lielu naudu, īsti nezinot, kā pēc tam to atpelnīt.» 

Plānā +100%

Pēc tirgus izpētes kompānijas Gemius datiem, Draugiem.lv auditorija krīt nedaudz — 2013.gada aprīlī bija 671 tūkstotis apmeklētāju, savukārt 2014.gada februārī — 618 tūkstoši. Gemius norāda uz tendenci, ka arvien biežāk cilvēki tikai ienāk Draugiem.lv apskatīties savu profilu, taču tajā neuzkavējas — galerijas nepēta, spēles nespēlē. «Mēs neesam tāds fenomens kā pirms pieciem gadiem. Tāpat jāņem vērā sadrumstalotā digitālā vide: Facebook, Twitter, Instagram, Snapchat un citi. Un atzīstu, ka čut–čut neesam gājuši laikam līdzi. Bet tikpat iespējams, ka, ja mēs būtu darījuši ļoti daudz, tik un tā būtu kritums, jo Latvija izmirst un aizbrauc. Draugiem.lv portāla veselību es mēru pēc profila statistikas pircēju skaita — tas skaitlis nedaudz ir gājis uz leju, bet joprojām ir ļoti augsts. Šis pakalpojums, kāda nav ne feisbukam, ne tviterim, mums ļoti ļoti palīdz.» Par Draugiem.lv mērķauditoriju Lauris saka: «Man nav superprecīzas versijas, kas ir Draugiem.lv.» Aktīvākie maksātāji par spēlēm esot sievietes pēc 50 gadiem. Spēlē arī jaunieši, bet viņi neesot tik aktīvi maksātāji. Ieņēmumi no spēlēm, reklāmas un paaugstināta tarifa īsziņu pakalpojumiem (statistikas) ir aptuveni līdzvērtīgi — trešdaļa no katra. 

Pilnīgi noteikti rūpējamies par latviskās sajūtas radīšanu un saglabāšanu

«Mēs esam lokāls sociālais medijs, bet, ko tas nozīmē, man laikam līdz galam nav skaidrs. Pilnīgi noteikti rūpējamies par latviskās sajūtas radīšanu un saglabāšanu. Tāpēc arī zīmējam «ādiņas» un sākumlapu pielāgojam atzīmējamām dienām. Mēs uzrunājam to cilvēku daļu, kuri jūtas lepni, ka esam pēdējais sociālais portāls, kuru nav apēdis Facebook un kam ir svarīgi saglabāt latvietību. Man īsti nepatīk vārds «latvietība», tas tāds mazliet uz konfliktu orientēts vārds, bet ietver vērtību kopumu, kas patērētājiem zemapziņā strādā. Un uzņēmumi vai biznesi to izmanto, jo ir atrasts «vājais punkts». Tu vari ražot vistiņas Latvijas tirgum un uzsvērt, ka tās ir eko un skraida brīvā dabā. Ejot citos tirgos, tu atradīsi citas īpašības, kas svarīgas tā tirgus patērētājiem. «Mārketings» izklausās pēc lamuvārda, bet tā vienkārši ir iespēja atšķirties un komunicēt savas vērtības un identitāti. Ar Draugiem mēs esam vērsti lokāli, bet ar citiem pakalpojumiem ejam globāli.» 

Ja būtu aizbraucis kā jauns gurķis, es pieļautu virkni kļūdu

Ko Draugiem.lv plāno darīt nākotnē? «Neko ļoti radikālu. Ja mēs piedāvāsim interesantus uz lokāciju, interesēm un iepazīšanos balstītus pakalpojumus un laikus pamanīsim kārtējos ārzemju vai vietējos pakalpojumus, kuri varētu apdraudēt ērtu būšanu Draugiem.lv, nekam superdramatiskam nevajadzētu notikt.» Par sociālo tīklu nākotnes vīziju Laurim gatavas atbildes nav. «Vispār pēdējos pāris gadus ir sajūta, ka sociālajos tīklos ir pārsātinājums un ir vajadzīgs kaut kāds filtrs, kaut kāda attīrīšanās.» Kas tas varētu būt, Laurim atbildes pagaidām nav. 

«Ir bijis perfekts apstākļu kopums, kas ļautu pārvākties uz Ameriku. Ja man nebūtu komandas šeit vai es būtu vecāks, nekur neaizbrauktu. Ja būtu aizbraucis kā jauns gurķis, es pieļautu virkni kļūdu, un atkal, iespējams, sanāktu čiks. Tāpat svarīgi, ka nav jāuztraucas par finansēm... Un vēl zināšanas un Draugiem aizmugure, kas ļauj droši startēt.» Tuvākajos gados Lauris un Inga būs Losandželosā. Ja viss virzīsies tā, kā viņš iecerējis, katru gadu apgrozījums augs par simt procentiem. «Tas būs ārprātīgi izaicinoši un ar daudziem sirmiem matiem, bet interesanti.» 

Vienā teikumā: Kā ir sākt biznesu Kalifornijā, salīdzinot ar Latviju

1. Tikpat viegli, ērti un lēti

2. Nodokļu sistēma Kalifornijā ir vienkāršāka nekā Latvijā

3. Nomāt telpas daudz grūtāk nekā latvijā, jo uz ārzemniekiem var skatīties ar neuzticību

4. Jābūt perfektai gan privātajai, gan uzņēmuma kredītvēsturei

5. Jābūt apdrošinātam itin visam — no darbiniekiem līdz telpām

6. Jāņem vērā kāda nopietna kultūras atšķirība — amerikāņiem patīk runāties pa telefonu. «Viņi novērtē vietējo telefonu un ja var parunāties ar amerikāni. Runā par šo un to, par neko, apmainās ar laipnībām. Mēs tā nemākam, bet viņiem tas ir svarīgi.»

Par izvēlēm, kurās pat iesācējs kļūdīties nedrīkst

1. Neiesaistīties ilgtermiņa attiecībās. Tie var būt telpu nomas līgumi vai sadarbības līgumi. Start–up uzņēmumam var iet vai nu uz augšu, vai uz leju, un, ja tev jāmaina telpas vai darbības principi, vai vispār jāslēdz bizness, ilglaicīgi līgumi var pārvērsties par finanšu akmeni kaklā.

2. Nedomāt, ka bez sakariem un naudas nevar uztaisīt biznesu. Ir virkne biznesa ideju, kur viss, kas vajadzīgs, ir ideja. internetā to notestēt var par pāris latiem. Galvenais — atrast virzienu, kurā ir tavas zināšanas un ir sajūta, ka tu varētu dabūt klientus. Ļoti svarīgi arī atrast, kas tavu ideju var realizēt, piemēram, programmētāji. Un tas ir tavas dzīves pirmais «pičs» — ja spēj pārliecināt programmētāju vai biznesa partneri, ka tava ideja ir tā vērta, tad tu esi vienu solīti tuvāk, lai to realizētu. Attaisnojuma meklēšana, ka man nav programmētāja, tāpēc nerealizēju savu ideju, nozīmē, ka tava ideja, iespējams, ir vāja, vai tu pats tai netici un nespēj pārliecināt cilvēkus, ka ideja ir tā vērta, lai realizētu.

3. Kad izdomā biznesu, noved to līdz galam. Tā ir klasiska kļūda: dzīvot mājās un biznesu taisīt divus gadus, bet neviens nevar tavu biznesu ne nopirkt, ne apskatīties. Un tad, kad tu esi gatavs to palaist cilvēkos, ideja jau novecojusi, vai tai ir fundamentālas kļūdas, un cilvēkiem nav vajadzīga... Bet iepriekš, saņemot atgriezenisko saiti, tu būtu varējis tās kļūdas izlabot.

Raksts tapis sadarbībā ar žurnālu

Teksts: Elīna Stengrēvica

Foto: Gatis Gierts, F64

36 users like it

More