Atšķirībā no sekotāju skaita, kas raksturo tikai potenciāli sasniedzamo auditorijas lielumu, iesaiste ir ļoti konkrēts un viegli interpretējams rādītājs. Citiem vārdiem - tā vairs nav minēšana, bet precīza mērīšana. Tāpat liela izmaiņa ir tā, ka šobrīd saviem rezultātiem iespējams sekot līdzi ikvienam zīmolam, ne tikai Top 50 zīmoliem, kā tas bija iepriekš. Liels darbs ir ieguldīts, uzlabojot datu ievākšanas sistēmu, kas ļauj mums vēl precīzāk un efektīvāk sekot līdzi zīmolu aktivitātēm sociālajos tīklos.”

Zīmolu TOP 50 pārstāvēta tikai viena pašvaldība – Valmieras pilsēta, divi valsts uzņēmumi – Latvenergo un Lattelecom, bet nav nevienas valsts iestādes. Šo situāciju cenšas izskaidrot aģentūras Reactive speciālists Sergejs Timoņins: ”Fundamentālā problēma ar zīmolu sociālo tīklu izvēli ir informācijas trūkums krustojumā ar pārāk lielu personīgo emocionālo investīciju, kas dalīts ar elementāro nekompetenci. Izskaidrošu- ja mēs raugāmies uz datiem, līderis ir Draugiem.lv, tad  Facebook un Twitter jebkurā no auditorijām. Un, teorijā, tieši tā arī būtu jārīkojas, veidojot zīmolu  sociālo tīklu lapas, bet tā nenotiek.

Protams, ja strādā PR jomā, atpūties vienās un tajās pašās vietās ar vieniem un tiem pašiem cilvēkiem, rodas ilūzija, ka visi ir Twiterī, instagram ut.t.. Tā ir profesionālā nekompetence - neatšķirt tā saucamos „viedokļu līderus” no visas populācijas. Turklāt arī mīts par „viedokļu līderiem” Twitterī  ir tieši tik pat pareizs kā- „visi ir Twiterī". Valsts iestādes un to darbinieki visdrīzāk vai nu rīkojas pēc augstākminētās shēmas vai ir vēl mazāk erudīti un skrien pakaļ „viedokļu līderiem”, kuri apdzīvo Twitteri.”

Ja valstij un pašvaldībām sociālajos tīklos klājas bēdīgi, tad pavisam cita aina paveras, ja lūkojamies uz salīdzinoši nelieliem un līdz šim mazpazīstamiem zīmoliem. Pašā TOP augšgalā sarindojušies Cool craft hunting, Stilīgi apavi, Natali.LV, Siluets, Deisy... Šo zīmolu veiksmes stāsta pamatā ir personiska ieinteresētība un rūpīgs ikdienas darbs, „apčubinot” savus sekotājus. Artis Kirilovs skaidro šo fenomenu: ”Sociālie mediji ir tas kanāls, kurā toni nenosaka mediju budžeti vai zīmola pozīcijas tirgū. Negribu teikt, ka tas nav iespējams, bet sociālajos medijos tik vienkārši cilvēku uzmanību un laiku nenopirksi. Tā ir vide, kurā zīmoliem ir jāprot adaptēties un pieņemt tos spēles noteikumus, kādi tur pastāv. Un pats galvenais noteikums ir būt interesantam, saistošam savai auditorijai. Ja cilvēkam nav iespējams noteikt to, kas tiek rādīts TV ekrānā, tad šeit cilvēks pats izvēlas saturu, draugus un zīmolu lapas, ar kurām „draudzēties”. Mazie zīmoli bieži vien ir elastīgāki, atvērtāki un izveicīgāki sarunā ar auditoriju. Ļoti ceru, ka šī nav pārejoša, bet gan pastāvīga iezīme, jo tajā brīdī, kad mazie zīmoli vairs nebūs šajā topā, sociālie mediji būs zaudējuši savu unikalitāti un toni noteiks zīmolu budžets."

Veikala Natali.LV vadītāja Natālija Šapkina atzīst, ka darbs zīmola popularizēšanā jāiegulda liels, tomēr tas atmaksājas: ”Ar draugiem.lv starpniecību esam savākuši krietnu sekotāju pulciņu un esam spējuši uzrunāt tieši latviešu publiku. 

Pēdējos gados esam piedzīvojuši īstu eiforiju – pēkšņi visi sāka darboties sociālajos tīklos, mārketinga konferencēs runāja par virāliem video, kā sēnes pēc lietus dzima digitālās aģentūras, visādi ļaudis sevi pasludināja par ekspertiem un guru un sludināja drīzu Draugiem.lv galu. Jā, un katrai sevi cienošai naftas bāzei bija Twitter konts. Tagad šis vilnis noteikti ir pāri – uzņēmumi sāk uzdot pareizos jautājumus – kas ir mana auditorija, kur to atrast, kā uzrunāt un cik lielus resursus tas prasīs. Ja godīgi atbildam uz šiem jautājumiem, tad saprotam, ka daudziem uzņēmumiem tā tiešām ir nepieciešamība – būt aktīviem sociālajos tīklos.

DELFI par to šaubu nav - aktīva darbība sociālajos tīklos ir mūsu stratēģiska izvēle un absolūta nepieciešamība. Katrai videi ir savas īpatnības. Twitter ir ļoti ātrs, ar lielu apkārtējo “troksni”, piemērots ātrām ziņām un diskusijām. Galvenais mīnuss – ļoti maza kopējā auditorija. Draugiem un Facebook ir ļoti vizuāli orientēti – bildes un video (mazāk) šeit ir uzvarošie līdzekļi.  Pirms sākt komunicēt, gan jāatbild uz jautājumu – kur ir tava mērķauditorija? Mums, piemēram, ir arī portāls krievu valodā. Ar šo auditoriju ļoti aktīvi strādājam Facebook un nedaudz eksperimentējam Odnoklassniki.

Draugiem.lv ir pārliecinoši lielākais sociālais medijs Latvijā ar lielu atrāvienu. To pierāda gan objektīva statistika, gan praktiski novērojumi. Nesen rīkojām kampaņu DELFI Ceļojumu sadaļas atklāšanai. Spēles dalībniekiem bija jābalso par labākajiem ceļojumu galamērķiem, reģistrējoties ar profilu Draugiem, Facebook vai Twitter. Divas trešdaļas dalībnieku reģistrējās ar Draugiem profilu.

Otra būtiskākā priekšrocība ir tā, ka jūs esat mūsējie, Latvijas uzņēmums. Atšķirībā no globālajiem milžiem jums var piezvanīt, vienoties par kopīgu projektu.

Nepieciešamība komunicēt sociālajos medijos radās, mainoties mediju lietošanas paradumiem. Arvien vairāk valmierieši un pašvaldības sadarbības partneri sāka izmantot sociālos medijus, īpaši Twitter. Sociālajos medijos parādījās komentāri par pašvaldības darbu, pašvaldībai adresēti jautājumi, ierosinājumi, uz kuriem nebija iespējams atbildēt bez oficiālā pašvaldības profila. Tādējādi nolēmām izveidot Twitter kontu (2010.gads). 2011.gadā tika izveidoti profili Facebook un draugiem.lv, vēlāk arī YouTube.

Pašā sākumā sociālo mediju izmantošanas galvenais mērķis bija informācijas nodošana un klātbūtnes efekts – būt klāt un reaģēt, kad fiziskas vai juridiskas personas uzdod kādu jautājumu, komentē kādu notikumu. Pakāpeniski arvien vairāk tika domāts par sociālo mediju lietotāju iesaistīšanu un atgriezenisko saiti – divvirzienu komunikāciju. No pašvaldības puses tā tiek iniciēta ar dažādu jautājumu uzdošanu, aptaujām, konkursiem, kā arī atbildot uz sociālo mediju lietotāju jautājumiem, komentāriem un ierosinājumiem. Komunikācija sociālajos medijos ir ērta un operatīva. 

Veiksmīgas komunikācijas atslēga ir radošs, interesants, operatīvs, precīzs un vienkāršs ziņojums. Pašvaldības komunikācijai sociālajos medijos nebūt nav jāaprobežojas tikai ar domes lēmumu atspoguļošanu vai preses relīžu virsrakstu pārpublicēšanu. Jānodrošina pietiekams vizuālais materiāls, iesaistes iespējas un klātbūtnes efekts, lai sekotājs būtu ieinteresēts un plaši informēts. Tāpat komunikāciju nevar pārtraukt brīvdienās un svētku dienās, kontiem jābūt „dzīviem” 24/7. Piemēram, šajā pavasarī mēs informējām iedzīvotājus par ūdens līmeņa celšanos Gaujā teju vai katru stundu, iedzīvotājiem bija milzum liela interese par notiekošo.

Katram tīklam ir sava auditorija un sava specifika. Draugiem.lv priekšrocība ir tā, ka šis tīkls vispilnīgāk aptver visus Latvijas iedzīvotājus, kas ir arī mūsu klienti. Tas mums padara šo tīklu par īpaši interesantu.

Uzskatām, ka veiksmīgas komunikācijas pamatā ir spēja uzklausīt un pieņemt dažādus viedokļus. Cenšamies klientus ne tikai uzklausīt, bet arī palīdzēt tiem viņu situācijās. Atšķirībā no citiem komunikācijas kanāliem sociālajos medijos ir garantēta atgriezeniskā saite – tu vienmēr skaidri zini, vai tava ziņa ir uztverta, kā uztverta un kas ar to jādara tālāk.

No vienas puses – jā, ne vienmēr atgriezeniskā saite ir pozitīva. No otras – tik daudz paldies koncerns kopumā un atsevišķi darbinieki nav saņēmuši nekad iepriekš.