Rūtotā lakatā ne balotā villainē tinos,
lepna par tērpu,kas kāzām šūts-
svītra pie svītras, rūta pie rūts-
no laika izčukstēts, no Dieviņa lūgts.
Kā saknes caur dzīpariem gadiem pāri,
tērps izausts gan vīram
un šūdināts bērniem
uz Latvijas godiem šiem un arī pērniem.
Jau sapnī tos manīju izsenis,sen,
vien Laima nezīlē,
tā mana tērpa likteni cauri gadsimtam lemj.
/Dace Sadaka/