Kā es ūdeni raku

1 Fénykép • 9. máj 14:44

Pēc ļoti ilga laika un daudz veiktajiem darbiem arī veselības problēmām, atgriežos pie atskaites, kā tad man gāja. Jau iepriekš varu padalīties, ka stāstam ir labas beigas. Bet visu prātīgi un pēc kārtas. Tātad man palika divas alternatīvas dziļurbumus un spice. Ar dziļurbumu tiku skaidrībā ātri. Kaimiņam bija 70m, kad uzzvanīju vīriem pateica tas pats dziļums un attiecīgi cena tūūūkstošos. Nu pro...TovábbPēc ļoti ilga laika un daudz veiktajiem darbiem arī veselības problēmām, atgriežos pie atskaites, kā tad man gāja. Jau iepriekš varu padalīties, ka stāstam ir labas beigas. Bet visu prātīgi un pēc kārtas.
Tātad man palika divas alternatīvas dziļurbumus un spice.
Ar dziļurbumu tiku skaidrībā ātri. Kaimiņam bija 70m, kad uzzvanīju vīriem pateica tas pats dziļums un attiecīgi cena tūūūkstošos. Nu protams dzirdot ciparu sapratu, ka uz urrā tādu nepavilkšu, bet ūdeni vajag.
Palika vēl spices variants, neko par to īsti nezināju, bet rokas niezēja, kkodarīt un nesēdēt rokas klēpī salicis.
Spice va tagad zinu, ka sauc to par Abesīnijas aku. Sāku rakties pa pasaules tīklu un meklēt zināšanas, kā to dara. Atradu, izskatījās, ka nekā grūta tur nav arī aprīkojums nav īpaši sarežģīts un varēšu tikt galā paša spēkiem. Tā tikai izskatījās.
Sāku lēnām vākt kopā nepieciešamās detaļas un pa vakariem gatavot no tām aprīkojumu. Plus mīnus man tas aizņēma ar pārtraukumiem mēnesi un mana urbšanas iekārta bija gatava. Puse darba padarīts tagad tik urbt un ūdens būs.
Tad es vēl to nezināju, ko zinu tagad. Man veiksme stāvēja blakus, ka mana ceļa beigās tomēr bija neizsmeļams ūdens avots. Viss varēja pārvērsties arī gaužām bēdīgi un mana simtiem izdotā nauda varēja ielidot miskastē.
Es biju tik saviļņots un aizņemts veidojot aprīkojumu, ka palaidu garām īpašos nosacījumus, kas ir nepieciešami, lai spice sanāktu, un proti tie ir ģeoloģiskie nosacījumi, kas nosaka šo ūdens iegūšanas veida iespēju.
Palaižot to garām, es apņēmības pilns liktenīgajā dienā sāku urbt, 1m, 2m, 3m...., katrs metrs urbjas grūti, katrs metrs ir māls ar akmeņiem, smags fizisks darbs jo urbšana notiek ar paša fizisku spēku. Tā es nourbos līdz 7m, kur atdūros pēc sajūtas lielā akmenī un tālāk urbt bija neiespējams. Bija pienākusi jau nakts un jāpieņem lēmums, mest visu pie malas, vai turpināt un sākt visu no jauna nākamā dienā. Tā kā fiziskie spēki mani bija atstājuši, taču adrenalīns un azarts turpināja mani kūdīt, nolēmu nākamā dienā turpināt.....