Šīs nedēļas jubilāra Kārļa Veidenbauma (04.03.1865. - 23.10.1901.) dzejas rindas par sievietes misiju un mūžu kā sveiciens visām sievietēm.
Redz pie ratiņa meiteni sārtu,
Sevim tā darina svētdienas kārtu.
Ratiņš, klau, veikli un priecīgi skrien,
Mazajai actiņās prieki tik vien.
Dziedot un smaidot darbu tā veic,
Saimniece čaklajo vērpēju teic.
Sēž pie ratiņa līgava cēla,
Nejūt vēl miega, kaut nakts jau ir vēla
, Strādāt un strādāt tā negrib stāt,
Pūru līdz malām lai pilnu var krāt.
Ratiņš, klau, sēri un jūsmīgi dzied,
Jaunavai domas pie tautieša iet.
Čaklajā māte pie ratiņa strādā,
Dienām un naktīm par bērniem tā gādā,
Lai tik būtu ko mazajos ģērbt,
Vientule vakarā nebeidz vēl vērpt;
Klusiņām dziedot dziju tā glauž,
Mazajie bērniņi saldi jau snauž.
Vāja sirmgalve ratiņu vada,-
Vērpšana kaulos sāpes tai rada,
Tomēr tā pūlas sev maizīti gūt, -
Acis jau tumšas, tā nespēku jūt.
Beidzot trūkst pavediens – ratiņš stāv kluss -
Vērpēja iemieg un – mūžīgi dus.