Vides diena 2018
157 Fénykép • 24. máj 2018 20:53
Karš bērnudārzā „Rūķītis” jeb pati labākā Vides diena Aculiecinieka stāstījums. 31.maija rīts sākās kā ierasti ar siltu saulīti un vieglu vējiņu. Bērnudārza teritorijā uz Vides dienu „Visu darīšu ar prieku!” bija sapulcējušies mazie bērnudārza rūķīši ar savām audzinātājām, skolas bērni, skolotāji un tehniskie darbinieki. Pasākumu atklāja direktore, aicinādama pēdējo skolas dienu pavadīt ar priek...TovábbKarš bērnudārzā „Rūķītis” jeb pati labākā Vides diena Aculiecinieka stāstījums. 31.maija rīts sākās kā ierasti ar siltu saulīti un vieglu vējiņu. Bērnudārza teritorijā uz Vides dienu „Visu darīšu ar prieku!” bija sapulcējušies mazie bērnudārza rūķīši ar savām audzinātājām, skolas bērni, skolotāji un tehniskie darbinieki. Pasākumu atklāja direktore, aicinādama pēdējo skolas dienu pavadīt ar prieku un labu garastāvokli. Nekas neliecināja par draudīgajiem notikumiem dienas turpinājumā. Abas bērnudārza grupiņas „Ābecīši” un „Rūķēni” omulīgi iekārtojās savās pļaviņās abpus lielās smilšu kastes. Bērni darbojās ap laukumu izveidotajā stafetē. Tajā bija caurlienams tunelis, līdzsvara baļķis, pa kuru iet ar smilšu maisiņu uz galvas, šķēršļu josla ar pēdiņām. Bērni leca kā vardes, meta krāsainas bumbiņas grozā: zilo ar zaļo un sarkano ar dzelteno. Aizrautīgi smilšu kastē cepa lielās un mazās smilšu kūkas, zēni raka tuneļus, būvēja ceļus. Pavāres Santa un Līga sadalīja bērnus divas komandās un rādīja, kā veidot biezpiena cepumu mājiņas ar šokolādes jumtiņu. Bērni uz papīra lapiņām uzrakstīja savu vārdu, lai pusdienās mājiņa nenonāktu svešā vēderā. Ar sajūsmu bērni darbojās burbuļu darbnīcā, kurus ar īpašo recepti sagatavoja ķīmijas skolotāja Aija. Pēc pusdienām rūķīši devās gulēt. Visi bija noguruši un gulēja kā runči. Pa to laiku bērnu laukumā lielie skolas bērni azartiski sacentās skolotāju Lāsmas, Baibas un Oskara izveidotajās stafetēs ar trenažieriem aprīkotajā multifunkcionālajā rotaļlaukumā. Tur bija skriešana zvejnieku zābakos, lekšana ar maisu, ar lecamauklām, bumbu mešana un citas jautras sportiskas izrīcības. Vienīgi virves vilkšana tika atlikta uz rudeni, jo sportojot laiks paskrēja ātrāk nekā bija plānots. Kad rīta iesildīšanās bija beigusies, sākās darbnīcu tūres. Darbnīcā pie vizuālās mākslas skolotājas Ilzes no dabas materiāliem tapa gleznas ar nosaukumiem „Pēdējā skolas diena”, „Vasara” un citas. Kopā ar skolotāju Agnesi bērni gatavoja senas rotaļlietas – dūceni un grabuli no čiekuriem. Kopā ar pavārēm tika būvētas biezpienu mājiņas, bet zālītē pie bērnudārza katrs varēja iemācīties, kā savam draugam pareizi sniegt pirmo palīdzību. To ierādīja divas jaukas Sarkanā Krusta meitenes, kas bērniem pastāstīja, ka forši ir veikt brīvprātīgā darbu un aicināja pievienoties akcijai „Manas 100 brīvprātīgā darba stundas Latvijai”. Noslēguma Līnija sākās ar modes skati „Pārpilnības rags”. Kā stāstīja skolotāja Ilze, tērpu idejas pamatā ir sirreāls mirklis, kad caur ābeļu alejai satiekas pavasaris ar rudeni. Tas ir brīdis, kad dārzā ir vienlaicīgi ziedi un augļi. Vizuālās mākslas stundās tapa tērpu skices, tērpus – augļus veidoja 5.klase, cepures - 4.klase. Pirms tērpu radīšanas notika izloze, lai noskaidrotu, kuram auglim tērps taps – ābolam, vīnogai, zemenei, bumbierim. Pēc skates direktore ar Atzinības rakstiem sveica čaklākos skolēnus un augstākās vidējās atzīmes saņēmēju 4.-6.klašu grupā 5.klases skolnieci Ievu. Likās, pēdējā skolas diena jauki aizvadīta un varam doties atpūsties brīvlaikā, taču direktore pēkšņi paziņoja, ka kaut kas vēl nav līdz galam noskaidrots. Tagad visi spēlēšot spēli, kurā divas komandas cīnīsies viena pret otru un mēģinās iegūt pretinieku karogu. Vēl viņa teica, ka būšot trešā komanda, kas centīsies ieviest mieru starp sakarsušajiem cīnītājiem. Un tad sākās ... Zaļie un melnie, apbruņoti ar ūdens pudelēm, devās karogu virzienā. Kurš kuram vairāk trāpīja, nav zināms, bet pirmie bez karoga palika melnie. Ja ar to viss būtu beidzies... Pēkšņi abas karotāju puses apvienojās un sparīgi metās miera uzturētāju virzienā. Ūdens šalts nolija pār ikvienu, kas atradās kaujas laukā. Nezin, kā jautrā jezga vēl būtu turpinājusies, ja nebūtu paziņots pamiers un spēles beigas. „Pati labākā Vides diena!” „Nākamajā gadā atkal tāpat!” mirdzošām acīm atvadījās samirkušie „kaujinieki”, lai beidzot patiešām dotos vasarā un, kā teica skolotājs Oskars, - nevienu mirkli tajā nedomātu par mācīšanos
