“Voldemāra Zariņa dzeja, lai arī vēsta par smagu, duāla indivīda iekšējo cīņu starp patiesību un meliem, labo un ļauno, zemisko un cēlo, spēj saglabāt lirisku tīrskanību. Apbrīnojama spēja patverties sīkākajā mirklī un ieslodzījuma “spuldžu krellēs” ieraudzīt cerības gaismu ir stipras gara stājas nopelns.”

KonTEKSTA septembra numurā lasiet Agijas Ābiķes-Kondrātes viedokli par Voldemāru Zariņu un viņa grāmatu “Jāizdomā brīvība” (Pētergailis).