Laikraksta „konTEKSTS’’ 2018.g. decembra numura sarunā „Izperināt plānu” Lilija Berzinska intervē rakstnieci Daci Rukšāni.
– Tu nebaidies, ka jaunā publiskā loma ar jauniem pienākumiem ļoti apgrūtinās vēlmi un iespējas rakstīt?
– Grūti pateikt. Es īpaši no tā nebaidos, jo es neidentificēju sevi tikai ar rakstītāju. Man ir daudz un dažādas lomas. Es skaidri zinu, ka manu mammas, sievas vai mājasmātes lomu tas neapdraud. Tas neapdraud arī manu lasītājas lomu. Par rakstīšanu man ir grūti teikt. Tas viss man vēl ir pavisam jauns. Tajos gados, kad sēdēju laukos, neko daudz neuzrakstīju. Laiks rādīs. Varbūt viss izvērtīsies tieši otrādi: kaut kas atvērsies un pa kādu sesijas starplaiku kaut kas uzrakstīsies.
Foto: Gints Ivuškāns
– Tu nebaidies, ka jaunā publiskā loma ar jauniem pienākumiem ļoti apgrūtinās vēlmi un iespējas rakstīt?
– Grūti pateikt. Es īpaši no tā nebaidos, jo es neidentificēju sevi tikai ar rakstītāju. Man ir daudz un dažādas lomas. Es skaidri zinu, ka manu mammas, sievas vai mājasmātes lomu tas neapdraud. Tas neapdraud arī manu lasītājas lomu. Par rakstīšanu man ir grūti teikt. Tas viss man vēl ir pavisam jauns. Tajos gados, kad sēdēju laukos, neko daudz neuzrakstīju. Laiks rādīs. Varbūt viss izvērtīsies tieši otrādi: kaut kas atvērsies un pa kādu sesijas starplaiku kaut kas uzrakstīsies.
Foto: Gints Ivuškāns
| ← előző | 80. ennyiből: 93 | következő → |
