1 Fénykép • 17. dec 2018 11:34
Ulda Šterna piemiņai
Viens no izcilākajiem Melburnas latviešiem Uldis Jēkabs Šterns (27.04.1935 – 31.10.2018.) ar savu dzīvi sniedza izcilu piemēru latviskai, patriotiskai un piepildītai dzīvei. Pat savā pēdējā ceļā viņš izvēlējās vairot nezūdošu piemiņu Latvijai, aicinot ziediem paredzēto naudu ziedot Latvijas Likteņdārzam.
Sekojot šim aicinājumam, tika saziedoti 3260 Austrālijas dolāri. Likte...TovábbUlda Šterna piemiņai
Viens no izcilākajiem Melburnas latviešiem Uldis Jēkabs Šterns (27.04.1935 – 31.10.2018.) ar savu dzīvi sniedza izcilu piemēru latviskai, patriotiskai un piepildītai dzīvei. Pat savā pēdējā ceļā viņš izvēlējās vairot nezūdošu piemiņu Latvijai, aicinot ziediem paredzēto naudu ziedot Latvijas Likteņdārzam.
Sekojot šim aicinājumam, tika saziedoti 3260 Austrālijas dolāri. Likteņdārza vārdā no sirds pateicamies Uldim Šternam, viņa ģimenei un draugiem par sniegto atbalstu nozīmīgākajai latviešu 20. gadsimta piemiņas vietai.
Pirms vairāk nekā desmit gadiem Likteņdārzs radās kā domubiedru iniciatīva, un šobrīd tas kļuvis par latviešu tautai nozīmīgu vietu, kur pieminēt mūsu tautas vēsturi un vienlaikus ar gaišām domām skatīties nākotnē.
Uldis Šterns ar ģimeni pastāvīgi ir atbalstījuši Likteņdārzu daudzu gadu garumā: iestādījuši priedīti, ierakstījuši Šternu ģimenes locekļu vārdus Likteņdārza draugu alejas bruģakmeņos un savās jubilejās dāvanu vietā aicinājuši ziedot Likteņdārzam.
Uldis Šterns dzimis 1935. gada 27.aprīlī Rīgā. Deviņu gadu vecumā kopā ar māti Olgu, tēvu Pauli un 14 gadus veco brāli Gunāru devās bēgļu gaitās. Sākumā uz Oldenburgas DP nometni Vācijā, kur pavadīja sešu gadus, bet 1950. gada maijā - uz Austrālijas galvaspilsētu Kanberu (Canberra), kur sāk jaunu dzīvi. Jau kopš jaunības Uldis bija ļoti enerģisks un mērķtiecīgs. Bez angļu valodas zināšanām 15 gadu vecumā viņš iestājās Kanberas ģimnāzijā (Canberra High School) un ātri guva panākumus mācībās un sportā (vieglatlētikā, kriketā un regbijā). Liels pagodinājums Uldim bija viņa ievēlēšana par Kanberas ģimnāzijas Skolas Kapteini (School Captain), turklāt tā bija pirmā reize New South Wales pavalstī, kad kāds skolēns no 2. Pasaules kara UNRRA (United Nation Relief and Rehabilitation Administration) nometnes “pārvietotajām personām” (Displaced persons) saņēmis šo titulu.
Par izcilām sekmēm Uldis saņēma Valsts stipendiju (Common Wealth Scholarship), kas deva iespēju studēt Melburnas Universitātē Dabaszinātņu un metalurģijas jomā. Ieguvis bakalaura grādu (Bachelor of Science), viņš sāka strādāt Austrālijas valsts zinātnes un rūpnieciskās pētniecības institūtā CSIRO (Commonwealth Scientific and Industrial Research Organization), kur pavadīja 33 aizrautīgus darba gadus rūdu sasmalcināšanas un koncentrēšanas izpētē, kā arī jauno laborantu apmācīšanā.
Darbam Uldis nodevās ar lielu precizitāti un pienākuma apziņu, tāpēc ar laiku kļuva par vienu no diviem galvenajiem eksperimentālajiem zinātniekiem visā milzīgajā institūtā (Principal Experimental Officer). Pētniecības darbā tika publicēti vairāk nekā 30 zinātniskie raksti, bet citas viņa publikācijas bija lasāmas laikrakstos „Canberra Times” un „Austrālijas Latvietis”, kā arī Universitātes un korporācijas „Lettonia” laikrakstā „Vita Nostra”.
Uldis Šterns bija viens no aktīvākajiem Austrālijas latviešu sabiedriskajiem darbiniekiem un īsts pasākumu stūrakmens. Laikā no 1957. līdz 2008. gadam viņš darbojās dažādās latviešu sabiedrisko organizāciju valdēs un komitejās – Studentu korporācijā „Lettonia”, Latviešu kooperatīvajā namā, Latviešu kredītkooperatīvā, Austrālijas latviešu teātrī, Svētā Krusta draudzē, Septiņās Kultūras dienās, Melburnas latviešu biedrībā, un LAAJ Kultūras fondā. Uldis Šterns bija arī Baltiešu padomes un Good Neighbour Council of Victoria (1957—61) biedrs.
Par izciliem nopelniem latviešu sabiedrības darbā 1998. gadā Uldis Šterns saņēma LAAJ Atzinības rakstu. Tomēr darbs nebija viņa dzīves svarīgākā sastāvdaļa. 1962. gadā Uldis apprecējās ar farmaceiti Ilzi Ermani (pēc laulībām Šterna), ar kuru kopā nodzīvoja garu un laimīgu mūžu.
Viņu ģimenē izauga divas meitas un dēls, kuriem nu jau piepulcējušies septiņi mazbērni. Saviem bērniem un mazbērniem Uldis un Ilze mācīja svarīgākās dzīves vērtības - izglītības un darba nozīmi, neatlaidību, patstāvību un savstarpējo mīlestību. Uldis Šterns bija īsta latvieša paraugs – viņš strādāja un atpūtas no sirds – kopā ar ģimeni apceļoja Austrāliju, Latviju un visus piecus kontinentus, baudīja teātri, operu, baletu, simfoniskos koncertus, spēlēja bridžu ar draugiem un apmeklēja gandrīz visas Kultūras dienas Austrālijā un Jaunzēlandē. Viņš bija izcils cilvēks, Latvijas patriots un dzīvs piemērs nākamajām paaudzēm. Viņa aiziešana mūžībā Melburnas latviešiem ir smags zaudējums.
Publikācijā izmantoti Andra Saltupa (korporācija „Lettonia”) apkopotie materiāli.
