Ventspils muzejs

5 Fénykép • 31. márc 2020 15:04

Jau visi krogi ciet...* Par Ventspils krogiem un kafejnīcām 19.gs. -20.gs. no Ventspils muzeja krājumiem Senākās ziņas par kroga pastāvēšanu Ventspilī saistāmas ar 1539. gadu, kad Ventspils komturs Vilhelms fon Ecbahs dod pilsētai atļauju turēt Ventā plostu ar virvi, un tiesības uz zemes gabalu pretējā - labā krastā, kur plostu novietot. Ļoti ticams, ka tur tad arī atradās kāds krogs, laikam...TovábbJau visi krogi ciet...*
Par Ventspils krogiem un kafejnīcām 19.gs. -20.gs. no Ventspils muzeja krājumiem

Senākās ziņas par kroga pastāvēšanu Ventspilī saistāmas ar 1539. gadu, kad Ventspils komturs Vilhelms fon Ecbahs dod pilsētai atļauju turēt Ventā plostu ar virvi, un tiesības uz zemes gabalu pretējā - labā krastā, kur plostu novietot. Ļoti ticams, ka tur tad arī atradās kāds krogs, laikam jau Sarkanmuižas krogs, par kuru skaidras ziņas ir vēlākos avotos. Par krogiem Ventspilī Kurzemes hercogistes laikā (1562-1795) sniedz dažādas ziņas, piemēram, krogos pārdod arī tabaku; krodzinieki taisa kafijas punšu; krogos nedrīkst pārdot maizi; dievkalpojumu laikā krogiem jābūt slēgtiem. Kā vizuāls avots šīs tēmas sakarā minams 1729.g. tapušais Kuldīgas ārsta Johana Veiganda Ventspils zīmējums, kurā pilsētas Pārventas pusē redzama pārceltuves vieta, tajā pāris ēku grupa, no kurām pārceltuvei tuvākā ir identificējama kā Sarkanmuižas krogs. Krievijas impērijas (1795-1914) laikā 19. gs. I pusē strauji pieaug spirta ražošana un pārdošana, kas ir vācu muižnieku monopols. Krogus viņi izīrē. Ventspils apriņķa muižas krogi bijuši ik pa 10 kilometriem. 1900.gada adresu grāmatā minēti šādi tagadējā Ventspils novada teritorijā esošie: Priedes krogs Lečos; Angermindes, Pizes (Miķeļtorņa) krogi Popē; Dobkrogs un Baznīckrogs Zlēkās; Dzirnavkrogs Sārnatē; Plostkrogs Zūrās u.c. Kad 1900. g. Krievijas impērijā ievieš spirta un degvīna monopolu, valdība kā kompensāciju par šo privilēģiju zaudēšanu Kurzemes muižniekiem samaksā 1, 1 miljonu rubļu. Ventspilī, 19./20.gs.mijā jau ir pietiekams krogu daudzums. Smalkākās vietas ir viesnīca “Royal” pie pilskalna un “Roma” Užavas ielā. Ir vienkāršākas izklaides vietas, piemēram, Puherta muižiņa – apmēram pie tagadējā Lielā laukuma, jūrmalas Kūrmājas bufete. Netrūkst arī pavisam prastu dzertuvju, no kurām lielākā daļa atrodas Ganību ielā. Ap 1914.gadu dažādu šķiru krogu skaits ir kādi 70. Rēķināts, ka uz katriem 100 pilsētas iedzīvotājiem, sievietes un bērnus ieskaitot, bija viens krogs, bet 1910.g. ventspilnieki “nodzēruši”1 miljonu rubļu. Starpkaru periodā pastāvīgi darbojas kādi 20 krogi. Tie ir jau minētie “Royal” un “Roma”, populāras bijušas tādas iestādes kā viesnīcas “Bristo”un “Marss” Kuldīgas ielā un “Dzimtene” Raiņa ielā. Jūrnieku vidū īpaši populāri bijuši trīs traktieri: “Laima”, “Pie Andreja”, “Londonas Asinsdesa”... Savulaik, piedzīvoti arī krogu streiki, kad 1931.g. janvārī pilsētas dome palielina nodokļus sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem, vairākus mēnešu slēgti tiek visi Ventspils krogi un ventspilnieki brauc uz Kuldīgas krogiem. 1950-ie gadi ir Ventspils zvejnieku krogu ziedu laiki. Ostgala centrā – Kapteiņu ielā ierīkotais krogs tautā dabū nosaukumu “Koreja”. 1950.-53.g. notiek karš Korejā, un kāds zvejnieks, krogā ienākot ieraudzījis to milzu burzmu, kņadu, troksni un papirosu dūmus, iesaucies: “Te jau pilnīgi kā Korejā!”Drīz Vasarnīcu ielas stūrī ierīkots plašs koka kiosks, kas dabū nosaukumu “Betlēme”. 1960-to gadu sākumā uzceļ restorānu “Baltika” Līvu ielā. Zvejnieku vidū tas bija ārkārtīgi iecienīts. Tur varēja ierasties ar garajiem zvejnieku zābakiem kājās un ūdensnecaurlaidīgajiem praķiem mugurā. Sievu no rīta līdzdotos pārtikas ķočus salika rindiņā pie durvīm. 1960-os gados sāk darboties arī restorāns “Kosmoss” toreizējā K. Marksa (Ganību) ielā – labākais pilsētā, tautā uzskatīts par ārzemju jūrnieku krogu. Savukārt, Pārventas “Karavella” ir pašmāju jūrnieku krogs. 1970-o gadu sākumā tiek atklāts restorāns “Sārtāsburas” tag. Lauku ielā. Esot pat radies tāds teiciens:” Karavellai uzvelk Sārtās buras un aiziet Kosmosā!” Jāpiemin vēl restorāns dzelzceļa stacijā, kas esot bijis slavens ar labu virtuvi. Visos restorānos bija īpašas dienas ar t.s. “dzīvo mūziku”. Pēdējos padomju varas laikos 1980-o gadu beigās tiek atklātas kafejnīcas “Ventspils” t.s. Mauzoleja ēkā – tag. tirdzniecības centrs Lielajā prospektā, un “Štrālzunde” tag. Platā ielā. Kā raksta padomju laiku pētnieki, 1950-o gadu beigās restorāni pārstāja būt pieejami tikai “varenajiem”, un tos laiku pa laikam apmeklēja ikviens. Pēc padomju laiku sabrukuma rodas jauni un pārsaucas vecie krogi, taču neviena no padomju gados iecienītajām izklaides vietām pārbaudījumu ar kapitālismu neizturēja. © Stella Lindenberga, Ventspils muzejs *Gājēja naktsdziesmiņa. M.Melgalvs, J.Kulakovs, “Pērkons” https://open.spotify.com/album/4ynyqPXGK…

• 
  Jau visi krogi ciet.…
• 
  Jau visi krogi ciet.…
• 
  Jau visi krogi ciet.…
• 
  Jau visi krogi ciet.…
• 
  Jau visi krogi ciet.…