Šis stāsts ir par pagrabiņu,par vienkāršu seno laiku pagrabiņu,kas tālajos gados pildīja savas funkcijas-ziemas spelgonī vai vasaras svelmē deva patvērumu dārzeņiem, ievārījumiem, marinējumiem....Bet gadiem ejot tas bija kļuvis nevienam nevajadzīgs...pie durvīm vējš sapūta lapas, sameta zarus, cilvēki sasvieda nederīgas lietas . Vārdu sakot pagrabiņš tika aizmirsts,pamests un nenovērtēts.