Smaržo vakars pēc asterēm baltām Un pēc āboliem - klusums mazliet, Kad uz priežu siliem tu raugies, Kur kā dzegužpuķe plaukst riets. Tādas tīras un skaidras domas - Tā kā pakalnē bērzu birzs - Brien pie tevis pa vakara rasu,- Tikai paturi tās pie sevis,- Un tavs dzīvotprieks nesairs. /K.Apškrūma/