Un tad Citādais izlēma. Viņš iznāca no sava slēpņa un lēnām tuvojās zēnam, baidoties to izbiedēt. Viņš piegāja pie bērna… un laimē sastinga, aizvēra acis un ar purnu iebakstīja zēnam plaukstā. Zēns ar izbrīnu vēroja dzīvnieku, izstiepa rociņu un noglaudīja vilka galvu, tad apķērās tam ap kaklu un iesmējās.