Pavasarī kādi “labi cilvēki” pagādāja sev jauku pusaugu runcīti un visi kopā ar labām domām devās atpūtā uz savu vasaras māju Carnikavā.

Vasaru runcītis pavadīja vienos priekos – svaigs gaiss, zaļa zāle, kukaiņi un tauriņi, jā, un cilvēki, kuriem tā patika viņu kaķis!

Pienāca rudens un runcis dzirdēja: nu mums jāatgriežas pilsētā. Ko darīt ar kaķi?…

Vienu pēcpusdienu runcītis līksmi skrēja uz māju no savas pastaigas, bet…vārtiņi ciet, durvis ciet… Viņš gaidīja. Dienu. Divas. Tad jau viņš vairs nezināja – cik…

Runcītis devās meklēt savu laimi. Nonācis pie veikala “Daugava”, sastapa atsaucīgus cilvēkus, kuri pabaroja, apmīļoja, ielaida pasildīties. Arī šodien runcis dzīvojas pie veikala, sarunājas ar apmeklētājiem un lūdz viņam dāvāt mājas. Bet šoreiz – PA ĪSTAM!

Runcītis aptuveni gadu vecs. Uz mājām dosies kastrēts.