1 Fénykép • 12. dec 2017 13:33
Grozījumi likumā “Par valsts noslēpumu” Br.ģen.(atv.) Kārlis Krēsliņš Ievads. Bija ES Cilvēktiesību tiesas un Satversmes tiesas lēmums sakārtot Latvijas normatīvos dokumentus, kas attiecas uz valsts noslēpumu. Saeimā izskatīja likumu otrajā lasījumā, bet daudzus, pēc manām domām, pamatotus priekšlikumus likuma grozījumiem Saeima neatbalstīja. Daži no tiem. Saeimas plenārsēdē 7. decembrī skatīja...TovábbGrozījumi likumā “Par valsts noslēpumu” Br.ģen.(atv.) Kārlis Krēsliņš Ievads. Bija ES Cilvēktiesību tiesas un Satversmes tiesas lēmums sakārtot Latvijas normatīvos dokumentus, kas attiecas uz valsts noslēpumu. Saeimā izskatīja likumu otrajā lasījumā, bet daudzus, pēc manām domām, pamatotus priekšlikumus likuma grozījumiem Saeima neatbalstīja. Daži no tiem. Saeimas plenārsēdē 7. decembrī skatīja likumu “Par valsts noslēpumu”. 4. priekšlikums, ko piedāvā Valdis Kalnozols, citēju: “stājoties amatā, pieeja valsts noslēpumiem ir atļauta tautas priekšstāvjiem – Latvijas Republikas Saeimas deputātiem, Ministru prezidentam un ministriem, kuri guvuši Saeimas uzticību.” Daži deputāti uzskata, ka Valda Kalnozola teiktais, ka personas pārbaude veicama 30 darba dienu laikā no iesnieguma saņemšanas dienas, ir pretrunā ar priekšlikuma pirmo daļu, ka pieeja valsts noslēpumiem amatā ir atļauta. Atslēgas vārds - “ir atļauta”. Es pretrunu nesaskatu. Es uzdevu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas dalībniekiem jautājumu: kā šo problēmu risina citās ES un NATO valstīs, pirmkārt, mūsu kaimiņos Igaunijā un Lietuvā? Atbildi nesaņēmu. Vispārēju, neko neizsakošu atbildi - dažādi - varu iedomāties. Nevajadzētu izgudrot “riteni” no jauna, ja to darām, tad tam jābūt labi pamatotam. 8.priekšlikums skan tā: “Pēc Satversmes aizsardzības biroja direktora ierosinājuma Saeima lemj par liegumu pieejai konfidenciāliem, slepeniem un sevišķi slepeniem valsts noslēpuma objektiem tautas priekšstāvjiem”. Daudz esam dzirdējuši par atklātiem spiegiem Igaunijā. Latvijā neesmu dzirdējis tādus nopietnus gadījumus. Nedomāju, ka vilciena fotografēšanu var uzskatīt par nopietnu spiegošanas gadījumu. Cik karavīri – vadošie komandieri - ir atstādināti no amatiem nepiešķirot pielaidi valsts noslēpumam. Cik šādu gadījumu ir Baltijas valstīm – Igaunijā un Lietuvā? Nezinu, man nav datu. Mēs visi atceramies spārnoto teicienu: “Liekam amatā lielāko, atvainojos, kretīnu ”. Bet, ja šādi cilvēki lemj par pielaižu piešķiršanu? Es pieminēšu piemēru tikai no vienas šauras, man zināmas nozares - no aizsardzības jomas. Karavīri man bieži jautā: “Vai kāds speciāli negrauj NBS kaujas spējas, nepiešķirot pielaides valsts noslēpumam zinošiem un izglītotiem karavīriem?” Manas grāmatas prezentācijā uzstājās atvaļināts pulkvedis, kurš izteica domu, ka Latvijas drošības struktūras, noņemot pielaides zinošiem un kompetentiem karavīriem, nomaina tos pret citiem, mazāk kompetentiem. Tas liekas neticami. Apskatīsim situāciju tikai Jūras spēkos, jo Latvija ir jūras valsts, laika posmā no 2003. līdz 2016. gadam. Šajā laika posmā ir atstādināti 8 vecākie virsnieki, kurus ar negodu atvaļināja no NBS. 1. Ilmārs Lešinskis (bijušais Baltijas valstu kopējās Jūras spēku vienības - BALTRON - un vēlāk arī JS komandieris.) Mācījās karaskolā gan PSRS laikos, gan studēja ASV. 2. Hermanis Černovs (Krasta apsardzes priekšnieks). 3. Andrejs Zvaizgne (JS štāba priekšnieks, divas reizes studēja ASV, tagad ir LJA prorektors un kandidē uz rektora amatu). 4. Aleksandrs Vaļums (Nodrošinājuma pavēlniecības komandieris). 5. Aleksandrs Pavlovičs (JS komandieris). 6. J.Verba (JS štāba priekšnieks). 7. R.Štrimaitis (JS komandieris). 8. J.Roze (JS komandieris). Statistika laika periodā no 2003. līdz 2016. gadam: -90% vecākajiem JS virsniekiem noņemta pielaide valsts noslēpumam; -no 161 JS virsnieka 40% ir liegta pieeja valsts noslēpumam; -95 % virsnieku, kuri ir dienējuši PSRS Bruņotajos spēkos, bet ir piedalījušies Latvijas Jūras spēku atjaunošanā, ir liegta pieeja valsts noslēpumam. Šāda situācija nerada pārliecību par attiecīgo drošības struktūru kvalitatīvu darbu. Secinājums. Šis jautājums demokrātiskas sabiedrības funkcionēšanai ir ļoti būtisks. Jūs ticat, ka tauta nespēj pareizi izvērtēt cilvēkus, ievēlot deputātus, iespējams, nākotnē - Valsts prezidentu, ka parlamentārajā republikā Saeima un MK nespēj pareizi izvirzīt un apstiprināt amatos attiecīgās amatpersonas? Varbūt mēs gribam to uzticēt SAB vai citām drošības struktūrām? Es negribētu.
