Daži valodnieki domā, ka šis nosaukums varētu būt atvasināts no seno baltu (prūšu) dzintara nosaukuma — sukas, sukinis. Latviski tas varētu skanēt kā "sūcinis" (tas, kas izsūcies, norādot uz dabisko sveķu veidošanās procesu). No tā izveidojusies alternācijas forma varēja kļūt par pamatu latīņu nosaukumam. Latviešu vārda sveķi (senās formas — svekas, svakas) arī ir fonētiski tuvas lietuviešu vārdam sakas (sveķi)