6. oktobrī – 119

Niklāvs Strunke
(1894-1966)

Gleznotājs, grafiķis, darbojies vitrāžā, scenogrāfijā, rakstījis par mākslu, veidojis grāmatu ilustrācijas, plakātus un kostīmus izrādēm, zīmējis projektus trauku rotājumiem, mēbelēm un stikla gleznojumiem. Gleznojis eļļā, temperā, akvarelī un pastelī, strādājis ainavas, portreta un klusās dabas žanrā, grāmatu grafikā izmantojis ksilogrāfijas, linogriezuma, litogrāfijas u.c. tehnikas.
Modernās mākslas tendences viņa darbos savijas ar latvisku formu meklējumiem, orientāla teiksmainība ar zemnieka mākslas primitivitāti un Itālijas klasiskās kultūras ierosmēm. Viņa glezniecība pārstāv primitīvo, savas paaudzes antiakadēmisko ievirzi latviešu mākslā. Sekmīgi darbojies dažādos stilos, sākotnēji interesēties par folkloru un vēsturi, studējis ikonu, persiešu miniatūru glezniecību, vēlāk pievērsies kubismam un konstruktīvismam, Itālijā studējis protorenesansi, bijis futūristu ideju atbalstītājs, iekļāvies „jaunās lietišķības” strāvojumā.

(attēlā – „Cilvēks, kas ieiet istabā”, 1926)