Vakar braucām uz pilsētu. Redzam, ka ceļa vidū, tieši mums priekšā, bezbailīgi vispirms nostājas māmiņa. Nācās stāties mums arī. Tad pāri ceļam pārtipināja visi 7 pīlēni... un tikai tad lielā pīle atstāja savu posteni un mums ceļš bija brīvs.
Vakar pilsētā bija pilnīgs pretstata gadījums. Krustojumam pāri pārdrāzās cilvēkbērns ap gadiem 3 (ja ne vēl mazāk) uz skrejriteņa, tad apmēram 5 gadīgs uz riteņa un tikai tad aiz mājas stūra parādījās māmiņa. Ziniet... sagribējās izkāpt un pateikt ko par viņu domāju...