Nokļūstot jūrā priekšlaicīgi (ieskalo viļņi, aizpūš kopā ar ledus gabalu, māte pazaudē mazuli, kurš aizklīdis no pastāvīgās uzturēšanās vietas u.c.), mazulim iespējas izdzīvot ir pavisam nelielas. Šādus, novārgušus, savainotus vai neglābjami slimus pelēko roņu (retāk - pogaino sīkroņu) mazuļus nereti martā – aprīlī atrod arī Latvijas piekrastē.

Jāņem gan vērā, ka ne katram pludmalē atrastam roņu mazulim vajadzīga palīdzība. Ja ronēns jau sācis mainīt (uz galvas, muguras) balto garo pūku tērpu pret īsu pelēku vilnu, visticamāk, tas jau uzsācis patstāvīgu dzīvi un labākais, ko šādā gadījumā darīt – paņemt suni pavadā un mazulim netraucēt. Tāpat palīdzība nav vajadzīga apaļīgam un ņipram mazulim, kuru vēl klāj baltā pūka, jo, iespējams, tas gaida māti. Tad pareizākais – steigšus attālināties.

Jāatceras, ka roņu mazuļi, bez kaitējuma veselībai, neēduši var iztikt vairākas dienas. Lielāks kaitējums dabai rodas atņemot tai veselu roņu mazuli, nevis dienu liekot pagaidīt palīdzību vārgulītim. Tad nu labāk, atbilstoši likumam, meklēt speciālistu palīdzību (nevis ņemt ronēnu un kaut kur nest), lai tiktu pieņemts pareizs lēmums.

Ja māc šaubas par ronēna veselības stāvokli, izskatās novārdzis vai ir redzami ievainojumi, ieteikums sazināties ar Dabas aizsardzības pārvaldes speciālistiem - tālr. 67509545, 29123431. Patvarīgi ronēnu pārvietot nav ieteicams. Vides speciālisti palīdzēs izvērtēt situāciju un nepieciešamības gadījumā sazināsies ar Rīgas Zooloģisko dārzu.