š VasarsvÄtki - kas tajos jÄdara?šš¤ Å ie ir nozÄ«mÄ«gi svÄtki kristieÅ”iem. Bet arÄ« latvieÅ”iem tradÄ«cijas paÄ£Är savu. š±Ar VasarsvÄtkiem tika atzÄ«mÄtas sÄjas laika un pavasara darbu beigas. LÄ«dz Å”ai dienai bija jÄapdara visi lielie darbi sÄtÄ un dÄrzÄ. TÄpat uz Å”o dienu tika uzposta mÄja un pagalms, un to sÄka jau sestdienÄ. šæPuiÅ”i cirta meijas un rotÄja kÄ mÄju, tÄ arÄ« saimniecÄ«bas Äkas durvis, vÄrtus. Meijas nesa augsti paceltas, jo pa zemi velkot, tÄs varÄja savilkt mÄjÄs kaŔķi. Sievas namus un pagalmu puŔķoja arÄ« ar ziediem. PuÄ·es un meijas lika arÄ« pie gultas, lai veselÄ«ba laba turas. VÄlÄk Å”os ziedus un lapas sakaltÄja un izmantoja dziedniecÄ«bÄ. šVasarsvÄtkos apmeklÄja un saposa arÄ« senÄu kapus. šSvÄtku rÄ«tÄ ceļas pirms saules un diebj uz avotu muti mazgÄt. MaltÄ«tÄ gatavo kulteni vai zaļi krÄsotas olas. šVasarsvÄtki ir mÄtiŔķie svÄtki, kad savu uzmanÄ«bu un rÅ«pes veltam Zemes mÄtei ā zemei un pazemei. Tie ir arÄ« sieviŔķie svÄtki, kad visvairÄk uzmanÄ«bas un rituÄlu ir tieÅ”i sievieÅ”u pusÄ, sÄkot ar sÄtas uzkopÅ”anu un rotÄÅ”anu un beidzot ar nÄkotnes zÄ«lÄÅ”anu un aizsardzÄ«bas amuletu gatavoÅ”anu. Å ajÄ dienÄ meitas rotÄjÄs arÄ« ziedu vainagiem. āā”ļøJa PÄrkontÄvs paspÄj nobÄrties pirms VasarsvÄtkiem ā bÅ«s auglÄ«ga vasara! šæ Vai mums mÅ«sdienÄs JÄsvin VasarsvÄtki?šæ šæ šSavas tautas svÄtki ir jÄsvin vienmÄr!! ArÄ« Ŕī svÄtdiena ir lielisks brÄ«dis, lai sasparotos un pabeigtu darbus. Lai sakoptu mÄju un sÄtu. SastÄdÄ«tu lÄ«dz galam tukÅ”Äs dobes. Lai novilktu strÄ«pu. Lai sÄktu ko jaunu. .........Lai sÄktu skaistu vasaru!
Lai labas lietas ripo PaSaulei!
Lai labas lietas ripo PaSaulei!
| ← elÅzÅ | 23. ennyibÅl: 71 | kƶvetkezÅ → |
š VasarsvÄtki - kas tajos jÄdara?šš¤ Å ie ir nozÄ«...
Feltƶltƶtte: ZutiÅi Z/s 28. mĆ”j 2020 13:24
