Pērļu zvejnieku darbs bija bīstams, un bieži tie gāja bojā. Nirstot tik lielā dziļumā, cilvēki noslīka, zem ūdens viņus apdraudēja haizivis, astoņkāji un citas jūras radības, kā arī vētras, ja tie nepaguva iznirt vai laivas tika apgāztas. Nirēji cieta arī no dekompresijas slimības, pārāk strauji iznirstot no dziļuma. Lai izdzīvotu tik sūros apstākļos, nirēji izmantoja tikai elementārākās aizsardzības metodes. Reģionos ar aukstāku ūdeni viņi ieziedās ar taukiem, lai ķermenis ilgāk saglabātu siltumu. Citur nirēji izmantoja saeļļotus vates tamponus, ar ko aizbāza ausis. Lai bez piepūles ātrāk nolaistos jūras dibenā, nirēji izmantoja smagu balastu - vai nu rokās paņemamu klints gabalu, vai jostu ar atsvariņiem.

Avots: paldies http://www.spoki.lv