Harija piemiņai Atkal viena dvēselīte ir dzisusi, skumji raugas debestiņa, negribas nemaz ticēt, asarām birstot, tavās dziesmās veldzējos! Vakars kluss, tik kluss, vārdiem izteikt ir grūti, asaras pār vaigiem skumji birst, tik klusi, klusi, uz galda sveces liesmiņas, atmiņas par tevi skumji stāsta! /Arvīds, Arviduška/