Raganas nedienas
Bezdarbniece ragana pie klostera vārtiem,Žēli lūdzas, pajumti meklē,
Štatu samazināšana - nolādētā,
Liek lielceļa putekļus kā ubadzei rīt.
Sociālais dienests palīdzību nesniedz,
Jo konta izraksta vispār tai nav.
Bezdarbnieka pabalstu arī nu nedabūt,
Jo apdrošināšanas iemaksa maksāta nav.
Sarkanais krusts palīdzēt negrib,
Pestīšanas armija arī dzen prom.
Atliek vien stāvēt pie klostera vārtiem,
Un valdību lamāt - rauj viņu jods.
Smejās velni augstajos troņos,
Par raganu veco kam darba vairs nav.
Un arī nebūs, jo neviens neņems,
Oficāla stāža kurai pat nav.
Nabagmājā raganu nelaiž pat iekšā,
Jo maksāt par viņu negrib neviens,
Nav arī pensijas ko viņai atņemt,
Galīgs nabags tur pat ir lieks.
Pazaudē māju uz vistas kājas,
Jo īpašuma nodoklis ir pārāk liels.
Kā bomzis nu ragana pajumte meklē,
Bet viņas lūgums visur ir lieks.
Pie klostera durvīm joprojām stāv,
Ragana kurai vairs nekā nav.
Īpašums apķīlāts un pēdējie brunči,
Ielāpos dzīvību kopā vēl tur.
/Egils Dambis/
P.S.Metaforisks skumjš stāsts