...Un tad feja ar burvju nūjiņu pieskārās namiņam, un tas vienā mirklī kļuva par īstu sapņu svētku namiņu!
Tur viss bija no tīra balta! Tur skanēja īsta svētku mūzika, tur gaisā virmoja mīļa smarža - vecmāmiņas tikko silti ceptie cepumi un balto sveču smarža!
Tur krāsnī kūrās uguns – kā namiņa sirds!
Tur māmiņas bērniem dziesmas dziedāja un tos mīļi noglāstīja, tur tēti vienmēr bērniem pasakas stāstīja un tos mīļi smīdināja...Svētku namiņā skanēja bērnu smiekli un mīļas blēņas..Tur laika bija atliku likām un nekad tā nepietrūka..
Svētku namiņa puķupodos uzplauka baltas leduspuķes! Grīdas un sienas bija no tīri baltas cukura glazūras, tur sniga sniegs kā balti milti.. Namiņš bija pārvērties īstā sapņu svētku namiņā!
Uz namiņa jumta pieplakuši pie skursteņa bija trīs īsti rūķi – ar baltām bārdām – tie uzmanīgi klausījās bērnos un pierakstīja savos baltajos samta blociņos visas svētku vēlēšanās...!