Viss sākās ar vecas bumbieres nozāģēšanu.Izrokot celmu bija palikusi bedre.Tika nolemts,ka tas varētu būt sākums dīķa tapšanai.Rakts tika pašu spēkiem, izmantojot lāpstu un ķerru.Lai dīķis neizsaltu ziemā cauri, tika pieņemts lēmums dziļāko vietu veidot apmēram metru dziļu.Šajā padziļināšanas stadijā palika pāri aptuveni 1 m3 māla,kam joprojām neesmu atradis pielietojumu.Dīķa armēšanai izmantojām vecu paklāju,nolietotas segas un citus lupatveidīgus materiālus.Smagākais lēmums bija jāizdara izvēloties ūdens necaurlaidīgo segumu.Beigās tika dota priešroka parastai melnai plēvei.Piepildot dīķi ar ūdeni tika izmērīts tā tilpums-3 m3,pēc literatūras un prakses tieši tik daudz, lai lai ūdenstilpne varētu sākt pildīt savas bioloģiskās funkcijas un varētu iztikt bez papildus filtriem.