Rīt varbūt jau būs par vēlu,
Pateikt tuvajiem, ka mīlu tos es,
Uzsmaidīt visiem cilvēkiem apkārt,
Un kāda sirdī prieku vēl nest.

Samīlēt mīļoto šodien, tūlīt,
Pateikt cik ļoti mīlu to es,
Neklusēt, sacīt visu ko jūtu,
Šodien, nevis kaut kad vai rīt.

Ar savu bērnu parunāt šodien,
Cienot personību, kas tikai vēl aug.
Kā ar savu vislabāko draugu,
Un pateikt cik ļoti viņš man ir mīļš.

Dzīvot šo dienu kā pēdējo mūžā,
Teikt labus vārdus, mīlēt no sirds,
Atmest kautrību, bruņas kas traucē,
Pret sevi un citiem atklātam būt.

Negaidīt rītdienu, tā varbūt nebūs,
Ja arī būs, teikšu Dievam paldies,
Ļāvis, ka saprast lielāko vērtību,
Kas cilvēkus vieno, nevis tos šķir.
/Egils Dambis/