Es lidošu ar spārniem, kas neizkūst saulē,
Es lidošu ar spārniem, ko neapcērp ēnas,
Es lidošu ar spārniem, kas nesalūzt vējā,
Es lidošu, mēs lidosim, mūsu spārni ir plati kā ceļš.

Mēs lidosim, mums spārni kā svētelim plati,
Mēs lidosim, lai augšup tur tēvzemes skatiens,
Mēs lidosim, mums nevajag tālu, bet augstu,
Mēs lidosim, mūsu spārni ir plati kā ceļš.

Kad vajātājs vajās un ķērējs mūs ķers, vai cilvēks vai
necilvēks, nezvērs vai zvērs.
Tas paliks ar degunu garu. Vajātājs nezin un ķērējs ne
tik, jo vajātājs nezin un ķērējs tāpat, ka lidot, ka
lidot es varu.

Kad būs jau uz pēdām, kas papēžus skars, vai nelabais
gars, tas vai nežēlīgs gars, ka lidot tas sajūt vien
vēju. Kur ķērēju nezin un ķērājs ne tik, vai cilvēks
vai necilvēks, nezvērs vai zvērs, ka lidot, ka lidot es
spēju.

Es lidošu ar spārniem, kas neizkūst saulē,
Es lidošu ar spārniem, ko neapcērp ēnas,
Es lidošu ar spārniem, kas nesalūzt vējā,
Es lidošu, mēs lidosim, mūsu spārni ir plati kā ceļš.

Mēs lidosim, mums spārni kā svētelim plati,
Mēs lidosim, lai augšup tur tēvzemes skatiens,
Mēs lidosim, mums nevajag tālu, bet augstu,
Mēs lidosim, mūsu spārni ir plati kā ceļš!