Sevī kā dzintara gabaliņā
iekausēt mirklīti gaismas –
lai būtu pietiekami tad kad aizsals upes
kad zvaigznes paslēpsies aiz tumši pelēkiem mākoņiem
un kad vēji kliegs kailos kokos tik sadzirdami
ka iesmelgsies sirds
sevī kā dzintara gabaliņā
iekausēt mirklīti gaismas -
gan noderēs tad kad prieks sirdī piekusīs
un kad jāņtārpiņi savus lukturīšus būs klusiņām nodzēsuši -
tad dzintara gaisma kāps plakstos
un ļausies
lai mirdz