01.03.1457. - Dibināta Brāļu draudze Čehijā, hernhūtiešu aizsākums.
Hernhūtiešu jeb Brāļu draudžu vārds nav svešs arī Latvijā - šī reliģiskā kustība daudz devusi mūsu tautas nacionālajai pašapziņai. Tās pirmsākumi meklējami Čehijā, kur 1457. gada 1. martā dibināta Brāļu draudze.
Pirmie hernhūtiešu sludinātāji ieradās Vidzemē 1729. gadā un sāka savu darbību Valmiermuižā, kuras īpašniece bija Cincendorfa ideju iedvesmotā Magdalēna Elizabete fon Hallarte. Hernhūtisms ātri guva atsaucību zemnieku vidū, jo, atšķirībā no oficiālās luterāņu baznīcas, kurā visu noteica vācu mācītāji, brāļu draudzēs valdīja latvisks gars.
Attēlā: Jans Huss Konstances konsilā. Karla Fridriha Lesinga (Friedrich Lessing) glezna.
Attēla avots: en.wikipedia.org/CC-BY-SA 3.0
Informācijas avots: lr1.lsm.lv
Hernhūtiešu jeb Brāļu draudžu vārds nav svešs arī Latvijā - šī reliģiskā kustība daudz devusi mūsu tautas nacionālajai pašapziņai. Tās pirmsākumi meklējami Čehijā, kur 1457. gada 1. martā dibināta Brāļu draudze.
Pirmie hernhūtiešu sludinātāji ieradās Vidzemē 1729. gadā un sāka savu darbību Valmiermuižā, kuras īpašniece bija Cincendorfa ideju iedvesmotā Magdalēna Elizabete fon Hallarte. Hernhūtisms ātri guva atsaucību zemnieku vidū, jo, atšķirībā no oficiālās luterāņu baznīcas, kurā visu noteica vācu mācītāji, brāļu draudzēs valdīja latvisks gars.
Attēlā: Jans Huss Konstances konsilā. Karla Fridriha Lesinga (Friedrich Lessing) glezna.
Attēla avots: en.wikipedia.org/CC-BY-SA 3.0
Informācijas avots: lr1.lsm.lv
| ← előző | 129. ennyiből: 300 | következő → |
