Dienā, kad pie bērniem ciemojās kanisterapijas biedrības pārstāvji ar dzīvnieciņiem (šinšillu, sesku, trusi, suni, jūras cūciņu), viņi mācījās izprast, ka dzīvniekam esot mājās ir savi plusi un mīnusi. Katrs dzīvnieks prasa aprūpi. Tam ir sava smaka, tas kustas, prasās pastaigā,ir jāpabaro, ir jāsakopj aiz tā katru dienu, nevis tikai tad, kad to gribēsies. Audzēkņi ir mācījušies būt sociāli atbildīgi – ja dzīvnieciņu paņem mājās, tad arī par to būs jāgādā. Viņi ir sapratuši, ka ikkatra no savām vēlmēm iegūt mīļdzīvnieku ir vairākkārt jāapdomā. Jau nometnes laikā kādam no bērniem vecāki iegādājās mīļdzīvnieku šinšillu.