Visiem mazruncīša līdzjutējiem un ziedotājiem silti un saulaini sveicieni!
Mazruncītis vairs neatrodas pie sievietes, kura viņu atnesa uz veterināro klīniku, bet gan biedrības biedres Ievas Jūrmalnieces tiešajā aprūpē. Uz jautājumu – kāpēc? ...jo mazruncītis pats neēda un nedzēra, bija jābaro kā mazs kaķēns ar šprici ik pēc pāris stundām, bet sieviete to nespēja nodrošināt.

Mazruncītis, kā redzams, jūtas brīnišķīgi. Nu jau pats ēd, jēlais un asiņainais zodiņš ir sadzijis. Runčuks ir ārkārtīgi mīļš. Murrā ieraugot katru cilvēka kustību...un pat sunim garāmejot Pastaigas ārpus būra paliek arvien drošākas un garākas.