Speciāli pat midziņa ierīkota, kaķēns ticis turēts kā dzīva rotaļlieta, bez mammas, bez brālīšiem un māsiņām viens pats aukstumā. Meitene, kas it kā barojot kaķīti ar konserviem man teica, ka viņas mamma viņai neļaujot kaķīti mājās nest, bet viņai ļoti gribās kaķēnu, viņa jau pie tā ir pieradusi, tāpēc kad es izārstēšu, lai es nesot to atpakaļ. Tātad, pēc bērnu stāstītā vecāki zināja par šo dzīvo būtni, bet acīm redzami apzināti bērnos audzināja vienaldzību. Patiesībā no kaķēna bija kauli un āda, ar plēvi pārvilkusies acs, no izdalījumiem aizķepušas acis un deguns, pamatīgi saaukstējies. Bērniem paskaidroju, ka kaķēns šeit aizies bojā, ka kaķītis ir jāārstē, to nedrīkst tā atstāt, tā mīļi un bērniem saprotami.