Oranžērija Ikdienišķi stāsti par draugiem.lv un mūsu draugiem

Dzejas ceļš 37

Dace Solovjeva – mūsu šī mēneša lietotāja. Dzimusi Madonas rajona Barkavā, tagad dzīvo Varakļānos. Sevi dēvē par latgaļu meiteni, kas bērnībā daudz un sūri laukos strādājusi, ne reizi arī piktojusies par to, bet nu ir pateicīga par savu norūdīto cīnītājas raksturu. 

Dace ir mamma diviem bērniem un cilvēks, kas nestāv uz vietas, bet gan cenšas paņemt sev pēc iespējas vairāk, apgūst visu jauno. Agrāk pērļojusi un viņas darinātās rotas aizceļojušas līdz pat Anglijai. Mācās valodas, šobrīd pašmācības ceļā apgūst krievu un spāņu valodu, bet plānā ir iemācīties runāt arī lietuviski. Dace raksta pati, bet daudz arī lasa grāmatas, reizēm ada un tamborē, patīk fotografēt. Dzīvo pēc principa – nedari citam to, ko nevēlies, lai Tev dara, bet par savu dzīves moto atzīst: „Viss vienmēr beidzas labi, ja vēl nav labi, tad nekas nav beidzies!”

Mēs katrs piederam sev, ne vienam citam, pat ja tikai līdz vakaram vai citam rītam. Neatliec neko uz rītu, mācies šodien dzīvot, katru rītu ar smaidu sākot un rītus mīlot...– Dace Solovjeva

Lai gan Dace nav mūsu kolēģe, reizēm pati joko, ka strādā draugiem.lv, jo portālā pavada ļoti daudz laika. Viņa dzeju (vai kā pati saka – kaut ko līdzīgu dzejai) raksta jau 10 gadus, pašas spēkiem ir izdevies arī izdot tos grāmatā, tāpēc šeit, portālā, meklē arī citus autorus ar līdzīgām vēlmēm un mērķiem. Pārlasot dažus iepriekšējos teikumus, var pamanīt, ka daudz ir minēts – pati, pati, pati – un tieši tas arī ir svarīgs atslēgvārds Daces stāstā: „Pusaudža gados sapnis bija reiz redzēt savus darbiņus grāmatā. Sāku intensīvi meklēt iespējas, bet katru reizi tiku „aplauzta”, jo visur bija nepieciešamas lielas summas, lai īstenotu savu sapni. Esmu nemierīgas dabas, neapstājos un turpināju meklēt tālāk iespējas, lai izdotu savu grāmatu viena pati. Līdz meklējumu beigās sapratu, ka daudz ko māku pati, papildus zināšanas nostiprinot dažādos kursos un lasot visu pieejamo literatūru angļu valodā. Līdz brīdim, kad „slīcināju” pirmo „kaķēnu” – savu grāmatu.” 

Pusaudža gados sapnis bija reiz redzēt savus darbiņus grāmatā

Dace saprata, ka noteikti ir vēl daudz arī citu autoru, kas raksta, kas vēlētos savus darbus arī izdot, ko visbiežāk nevar izdarīt tieši finansiālu apsvērumu dēļ, tāpēc portālā draugiem.lv sāka meklēt šādus cilvēkus, lai varētu veidot vairāku autoru kopkrājumus, jo kopā to paveikt ir vieglāk. Viss izdevās, pirmais krājums „Dvēselīte tavā plaukstā”, pēc tam autorgrāmata A.Ābena „Tavai dvēselei” – tā rezultātā radās projekts Domu pērles, kam Dace ir idejas autore, vadītāja, teksta un vāka maketētāja un padomdevēja citiem darbiniekiem. Nu jau rit ceturtais gads kopš pirmās grāmatas, kopš draugiem.lv dienu no dienas tiek meklēti jauni autori. „Līdz šim paveiktais pārsteidz gan mani, gan meitenes, kas palīdzējušas, lai autora sapnis piepildītos,” atzīst Dace, jo kopā ir izdotas 21 autorgrāmata un 63 kopkrājumi. Grāmatas parasti ir nelielās tirāžās līdz 100 eksemplāriem, ko autors izplata pats saviem tuvākajiem: radiem, draugiem vai vienkāršiem pašdarbnieku dzejas mīļotājiem. Šobrīd projekts nav gana iespaidīgs, lai piesaistītu sponsorus, tāpēc autoriem krājumu tapšanā ir jāpiedalās pašiem arī finansiāli.

Kopā ir izdotas 21 autorgrāmata un 63 kopkrājumi

Ja Tu raksti – dzeju, prozu (gan stāstus, gan romānus) – tad Dace meklē tieši Tevi un var palīdzēt, lai arī Tavi darbi tiktu izdoti grāmatā. Šobrīd viņa gatavo materiālus, lai varētu apmācīt autoriem teksta maketus sagatavot pašiem, izmantojot to programmatūras minimumu, kas atrodams teju katrā datorā.

Jaunas idejas, jaunas apņēmības, domas un darbi – tas viss raksturo Daci, kas meklē un arī atrod arvien jaunas iespējas, viņa ir atvērta ne tikai jau ierastai sadarbībai ar autoriem, bet arī labprāt gaidīs atsaucamies brīvprātīgos ar viņu pašu idejām. Nesen iesākta sadarbība ar kādu Lietuvas tipogrāfiju, kas pavēruši iespēju foto grāmatu izdošanai. 

Ar Daci mums ir kas kopīgs – mēs arī meklējam autorus sadaļai Raksti, par jauno sadaļu, par iespējamo sadarbību lasiet Saite. Esi aktīvs, publicē savus darbus, meklē Daci, vai arī viņa pati atradīs Tevi. Dacei var rakstīt vēstules uz viņas profilu vai arī izdevniecības lapā Domu pērles.

Un tikai zvaigžņu ceļš starp mums,
Melna nakts un plašais debesjums.
Un cik ziemas, un cik vasaras vēl,
Un cik ilgi cilvēks cilvēku gaidīt spēj?

Un ja nu tomēr, viens otru neaizsniegsim,
Viens otru gaidot, zvaigznēs apsnigsim?
Tu jau tikai saki, ka nāc, bet ticēt tam ir grūti -
Viss zem kājām drūp un pamatu vairs nejūti.

Rīta rasu ne jau vasara, bet rudens izlaistījis,
Vakar kļavu lapas par ziemu man visu izstāstīja,
Arī saule un vējš jau cits, nemierīgs ir prāts
Jo no tumsas uz gaismu joprojām pie manis nāc...

Nu cik ilgi, cik ilgi cilvēks cilvēku gaidīt spēj,
Cik ilgi lidot var? Vējš manus spārnus plēš...
Un joprojām tikai zvaigžņu ceļš starp mums,
Melnā nakts un plašais debesjums...

Dace vēlas pateikties meitenēm, kas palīdz īstenot autoru sapņus:

Gunitai Serguntai un Laimdotai Vištartei-Leimantei par ieguldījumu grāmatu koordinēšanā, kā arī korektorēm, kas palīdz autoriem sakārtot gramatikas jautājumus viņu gara darbos.

166 users like it

More