PAVASARIS GIBRALTĀRĀ UN ANDALŪZIJĀ
47 Fénykép • ma 07:59
Kordova (Cordoba) – kādreiz varenā Kordovas arābu emirāta galvaspilsēta šķiet grimusi vieglā snaudā, atminoties savu slavas apvīto pagātni un joprojām akcentējot vecpilsētas austrumniecisko auru. Gadsimtu gaitā Kordovas vēsturiskais centrs nav zaudējis ne kripatiņu no sava šarma. Bijušais ebreju kvartāls saglabā mauru arhitektūras dārgumus, mājas un dažus no pilsētas aizraujošākajiem pieminekļiem....TovábbKordova (Cordoba) – kādreiz varenā Kordovas arābu emirāta galvaspilsēta šķiet grimusi vieglā snaudā, atminoties savu slavas apvīto pagātni un joprojām akcentējot vecpilsētas austrumniecisko auru. Gadsimtu gaitā Kordovas vēsturiskais centrs nav zaudējis ne kripatiņu no sava šarma. Bijušais ebreju kvartāls saglabā mauru arhitektūras dārgumus, mājas un dažus no pilsētas aizraujošākajiem pieminekļiem. Katru dienu tūristi no visas pasaules pēta tā šaurās, līkumotās viduslaiku ielas, perfekti saglabājušās mājas ar krāšņiem balkoniem un pagalmus (terases), kas piepildīti ar košiem ziediem. Vecpilsētas apmeklējums ir kā iekāpšana laika mašīnā, jo kopš 10. gadsimta absolūti nekas nav mainījies. Galvenais Kordovas tūrisma magnēts ir kādreizējo kalifu celtā Mezquita – katedrāle, kas celta uz romiešu tempļa drupām. Mezquitas (spāņu valodā mezquita nozīmē "mošeja"
celtniecība sākās ap 600. gadu un sākotnēji tā tika celta kā vestgotu baznīca, kas veltīta Saragosas Vincentam. Vēlāk tā kļuva par mošeju (sākotnēji "Al-Džamas mošeja" un mauru laikos simbolizēja islāma varenību Ibērijas pussalā. Viduslaikos bija otrā lielākā mošeja pasaulē, un, iespējams, ir ievērojamākais Umeijādu dinastijas piemineklis. Pēc spāņu rekonkistas tā tika pārveidota par baznīcu, un dažas interjera detaļas, piemēram, kolonnas un arkas, tika stilistiski nomainītas bizantiešu stilā. Tās griestus joprojām balsta vairāk nekā 850 granīta, jašmas un marmora kolonnas.
Granada – uz trīs pakalniem celtā pilsēta, bija pēdējo mauru sultānu karaļvalsts Eiropā. Sākotnēji pilsēta tika nosaukta tās dibinātājas infantes Iliberia vārdā, un atradās netālu no Albolotes ciema. Taču gadu gaitā pilsētas iedzīvotāji nez kāpēc šajā vietā jutās neērti, un viņi nodibināja pilsētu tur, kur tā atrodas šodien — netālu no Sjerranevadas, starp divām skaistām upēm: - Genilu un Darro. Iliberieši jauno pilsētu nosauca nevis tās vecajā vārdā, bet gan par Garnatu, pieminot skaistas jaunavas Garnatas atrašanu Darro upes grotā. Viņas vārds tika dots pilsētai, bet laika gaitā nomainījās uz Granadu, kuras austrumnieciskais šarms te jūtams vēl aizvien. Granadas vecpilsētā apskatām Karalisko kapellu, katedrāli, arābu laika ēkas, pagalmus un šaurās viduslaiku ieliņas.
