2 Fénykép • 4. okt 2021 09:14
Pandēmijas laiks skolotājus un skolēnus mētājis šurpu turpu – tad mācības klātienē, tad attālināti, tad ārtelpās, tad atkal no jauna visi padevušies mājas režīmam. Situācija ir ļoti mainīga. Un tomēr ir entuziasti, kuri savu skolotāja karjeru uzsāk tieši šajā sarežģītajā laikā, saprotot, cik svarīgi ir mazināt pedagogu iztrūkumu un nodrošināt skolēnam tik ļoti nepieciešamo saikni ar skolotāju. Kas...TovábbPandēmijas laiks skolotājus un skolēnus mētājis šurpu turpu – tad mācības klātienē, tad attālināti, tad ārtelpās, tad atkal no jauna visi padevušies mājas režīmam. Situācija ir ļoti mainīga. Un tomēr ir entuziasti, kuri savu skolotāja karjeru uzsāk tieši šajā sarežģītajā laikā, saprotot, cik svarīgi ir mazināt pedagogu iztrūkumu un nodrošināt skolēnam tik ļoti nepieciešamo saikni ar skolotāju. Kas iedvesmo un motivē kļūt par skolotāju?
Sarežģītākais skolotāja (īpaši jauna, karjeru nesen uzsākuša skolotāja) darbā šobrīd ir lielā neziņa – cik ilgi būs iespējams darbs klātienē? Pastāv iespēja, ka rītdiena zīmēsies jau citās krāsās. Neskatoties uz to, tie, kuriem sirdī sapnis par darbu skolā, drosmīgi uzsāk savu karjeru tieši tagad. Kristiāna Ceicāne Jaunmārupē Brīvajā Māras skolā māca matemātiku. Kristiāna gaidījusi laiku, kad kļūs pietiekami drosmīga, lai sāktu strādāt skolā – interesanti, ka šis laiks sakritis ar pandēmiju. Jaunā skolotāja atklāj, ka šobrīd gan esot ļoti grūti: darbs jāapvieno ar studijām pēdējā kursā, taču vēlme darboties ir liela, un visu izdodas paveikt. Atceroties pašu sākumu, Kristiāna uzsver, ka tas bijis gana izaicinošs: “Pirmo reizi mūžā rakstīju mācību priekšmeta programmu. Izaicinošākais bija satikt bērnus tagad, pēc gada, kad viņi ir sēdējuši mājās, – pilni ar enerģiju un mazliet aizmirsuši, kā ir jāuzvedas skolas solā. Mans galvenais uzdevums ir veidot aktīvu, radošu mācību procesu, lai noturētu skolēnu uzmanību.” Jaunais mācību gads iesācies lieliski: “Ir patīkami satikt bērnus klātienē, beidzot sarunāties aci pret aci. Ir pirmais mācību gada mēnesis, tāpēc gan bērni, gan pedagogi cenšas aprast ar it kā agrāk normālo darbu klātienē, kas šobrīd var likties neparasts. Bet ir patīkami vērot to, cik ļoti bērni priecājas atrasties skolā, nevis mājās. Domāju, ka nepieciešami vēl daži mēneši, un visi būsim apraduši ar situāciju.”
Matemātika nav nekāds vienkāršais priekšmets – to gan mācīties, gan pasniegt ir visai liels izaicinājums. Skolotāja Ieva Gailīte stāsta, ka ieinteresēt skolēnus, kuriem šis priekšmets nepadodas pārāk labi, ir grūti. Ir jāmotivē, jāmāca nevis iekalt, bet izprast: “Mūsdienu informācijas pārbagātības laikmetā jādomā arī par to, ka skolēns sagaida interesantu mācību stundu, taču ir būtiski skolotājam nekļūt par izklaidētāju, bet reāli iemācīt prasmes dzīvei. Izaicinājums ir arī sagatavot mācību stundu saturu pēc jaunās kompetenču pieejas. Pirmajā darba gadā materiālu sagatavošanai bija nepieciešams diezgan ilgs laiks, darba dienas nereti ievilkās līdz vakaram. Jāpiemin arī pedagogu palīgu trūkums, kas īpaši jūtams darbā ar skolēniem, kuriem ir mācīšanās traucējumi.” Ieva ir atklāta – skolotāja darbs patiešām izsmeļ: “Sevišķi to izjutu attālinātajā mācību procesā, kad manu enerģiju izsmēla datora ekrāns un bija sarežģīti “nolasīt” skolēnus.”
Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas prezidents Rūdolfs Kalvāns apstiprina, ka pedagogu iztrūkums sistēmā ir ļoti ievērojams: “Jāuzsver, ka tas ir arī disproporcionāls – ne visos priekšmetos iztrūkst vienlīdz daudz pedagogu. Situācija neuzlabojas, nedaudz mainās tikai iztrūkuma prioritātes. Būtiskākais iemesls ir salīdzinoši mazs jauno pedagogu programmu studentu skaits un tas, cik daudzi no viņiem reāli paliek sistēmā. Tam ir ļoti daudz iemeslu, piemēram, atalgojums, reālā darba intensitāte, vecāku ambīcijas, spiediens, konflikti, tāpat vilšanās skolas kolektīvā, vadībā.” Kalvāns izceļ tos priekšmetus, kuros būtiski iztrūkst pedagogu – fizika, ķīmija, bioloģija un matemātika.
Rūdolfs Kalvāns kā vienu no pedagogu iztrūkuma iemesliem min to, ka daļa pedagoģijas studentu maina karjeras virzienu, nepaliekot šajā nozarē. Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes 3. kursa studente Amanda Saulīte atklāj: pirmā kursa laikā bijusi pārliecināta, ka pēc studiju absolvēšanas turpinās darboties pedagoģijas lauciņā – viņu interesē valodas, patīk bērni – bingo! Perfektā kombinācija, kā saka pati Amanda. Taču ar katru gadu šī sākotnējā vēlme noplok: “Varu teikt, ka tas nav mans īstais aicinājums, jo par to šaubos jau šobrīd. Bet nevar zināt – prakse un pieredze vēl nav bijusi. Esmu strādājusi tikai pirmsskolā, kas ir pavisam citādāk, nekā darboties pamatskolā vai vidusskolā. Esmu iepriekš apguvusi mākslu un dizainu, tās lietas ir manai sirdij tuvas – ja būtu iespēja, tādus priekšmetus pasniegtu ar prieku.”
Visu rakstu lasiet žurnāla 23. septembra numurā.
