Ventspils – labākā vieta veselības atgūšanai
3 Fénykép • 21. ápr 2020 13:09
Vēstures otrdienā ceļosim laikā, kad Ventspils sāka veidoties kā kūrorta un atpūtas vieta. Šodien Ventspils piesaista viesus ar skaisti sakārtotu pilsētvidi, visdažādākajām atpūtas un sporta iespējām, bet kas vedināja apmeklēt šo pilsētu pirms simts un vairāk gadiem?
Izrādās, ka Ventspils jau izsenis bija slavena ar savu veselīgo klimatu. Kad pirmā holēras epidēmija 1831. gadā plosīja Kurzemes g...TovábbVēstures otrdienā ceļosim laikā, kad Ventspils sāka veidoties kā kūrorta un atpūtas vieta. Šodien Ventspils piesaista viesus ar skaisti sakārtotu pilsētvidi, visdažādākajām atpūtas un sporta iespējām, bet kas vedināja apmeklēt šo pilsētu pirms simts un vairāk gadiem?
Izrādās, ka Ventspils jau izsenis bija slavena ar savu veselīgo klimatu. Kad pirmā holēras epidēmija 1831. gadā plosīja Kurzemes guberņu, aiznesot vairākus tūkstošus dzīvību (piemēram, Jelgavā saslima 1953, bet nomira 990 cilvēki), Ventspils brīnumainā kārtā it kā atradusies zem stikla kupola, tika saudzēta. Dažus gadus vēlāk Krievijas Iekšlietu ministrijas žurnālā rakstīja, ka Ventspilī tik maz slimojot, ka tur pat vienam ārstam nepietiekot darba, lai nodrošinātu praksi, esot jābraukā pa apriņķi.
Nav brīnums, ka 19.gadsimta beigās vides un klimata ietekmei uz pilsētnieku veselību savu uzmanību pievērsa nākamais medicīnas doktors un viens no ievērojamākajiem 20. gadsimta Ventspils ārstiem - Īzaks Feitelbergs, izstrādājot un 1894. gadā aizstāvot savu doktora disertāciju “Vindavas pilsētas medicīniski topogrāfiskais apraksts”.
Un, patiesi, veicot pētījumus par periodu no 1882.-1891. gadam, ārsts atzina, ka klimats šai pusē ir gaužām veselīgs. Nav krasas temperatūras svārstības, ziemā vidējā gaisa temperatūra bija -2⁰C, bet vasarā +16,5⁰C. Tikai 1882. gada vasara tāda karstāka gadījās - temperatūra sasniedza +32,8 grādus. Dominē patīkamie DR, D un R vēji.
Šādi svarīgi fakti nepagāja secen arī imperatora Nikolaja II ārstam, izcilam ķirurgam un bērnu kaulu tuberkulozes pētniekam Nikolajam Veljaminovam, pēc kura iniciatīvas 1900. gadā Ventspilī tika atklāta bērnu kaulu tuberkulozes sanatorija. Tā bija pirmā Krievijas impērijā, līdz ar to arī mūsdienu Latvijas teritorijā.
Pēterburgā 1898. gadā izveidotā Hroniski slimu bērnu piejūras sanatoriju biedrība iegādājās zemi un uzcēla sanatoriju Pārventas jūrmalā 3,5 km aiz Ventspils dzelzceļa stacijas.Vairāk: http://muzejs.ventspils.lv/ventspils-lab…
