Lēdurgas tautastērps
9 Fénykép • 26. ápr 2020 14:14
2018. gada tautastērpu skates dalībniekus vērtēja dažādās kategorijās. To vidū godalgots tika arī tautastērpu centra “Senā klēts” veikums. Nominācijā “Tērpu darinātāju kategorija” godalgoti tika Lēdurgas sievietes un Tērvetes vīrieša tērpi. Šoreiz vairāk par Lēdurgas tautastērpu, ko komentēja “Senās klēts” tautastērpu speciāliste ZIEDĪTE MUZE. Lēdurgas sievas tautastērps ir komplektēts ar Rietumv...Tovább2018. gada tautastērpu skates dalībniekus vērtēja dažādās kategorijās. To vidū godalgots tika arī tautastērpu centra “Senā klēts” veikums. Nominācijā “Tērpu darinātāju kategorija” godalgoti tika Lēdurgas sievietes un Tērvetes vīrieša tērpi. Šoreiz vairāk par Lēdurgas tautastērpu, ko komentēja “Senās klēts” tautastērpu speciāliste ZIEDĪTE MUZE. Lēdurgas sievas tautastērps ir komplektēts ar Rietumvidzemes novadam raksturīgām apģērba sastāvdaļām: kreklu, brunčiem, jaku, sievas galvas segu, plecu segu, novadam atbilstošiem cimdiem, zeķēm un kurpēm. * Rietumvidzemes novada sieviešu tērpu galvenais akcents bija brunči. Parasti tieši brunči ir tā tērpa sastāvdaļa, kura dod nosaukumu visam tautastērpam. Lēdurgas brunči darināti pēc Latvijas Nacionālā vēstures muzeja materiāliem. Muzeja fondu brunči ir īpaši ar to, ka tie bija izstādīti jau “Pirmajā latviešu etnogrāfijas izstādē” Rīgā 1896. gadā. Tautastērpu skatei brunčus darināja pēc rūpīgas izpētes muzejā ar speciāli krāsotām dzijām. * Rietumvidzemes novadam raksturīgi no lina darināti tunikveida krekli ar virsū šūtiem uzplečiem, atlokāmu apkakli un nelielu rotājumu. Pie Lēdurgas tērpa var vilkt gan Rīgas apvidus kreklu, gan Vitrupes pagasta kreklu. Abiem ir neliels balto darbu tehnikās darināts rotājums apkaklē un vaļējos dūrgalos. * Tērpu komplektēja ar jaku, jo Rietumvidzemē jakas bija vairāk iecienītas nekā ņieburi. Jaka šūta ar nelieliem muduriem, kas plaši pielietoti novada apģērbu piegriezumā. Jakai ir lina odere un aizdare ar īpaši kaltiem liela izmēra āķiem, kas iestrādāti audumā. * Lēdurgas tērpa valkātājai galvā balta kokvilnas auduma torņa cepure ar izšūtu platu tilla mežģīni. Cepure pārsieta ar košu zīda lakatu. * Pirktus zīda vai smalkvilnas lakatus sēja gan uz galvas, gan arī sedza uz pleciem. Lakatu sedza arī virs krekla un tad pāri vilka jaku. * Vairākus gadsimtus villaines bija nozīmīga latviešu sieviešu apģērba sastāvdaļa, tās valkāja līdz pat 19. gs. beigām. Arī Rietumvidzemes novada sievietes uz pleciem var segt baltas nerotātas villaines. * Tērps papildināts ar rakstainiem, no īpaši smalkas dzijas adītiem Vidrižu pagasta cimdiem. Tajos ieadīta viena no visbiežāk sastopamajām latviešu rakstu zīmēm – zvaigznīte jeb auseklītis. Lēdurgas sievas tautastērpā (Rietumvidzemes novads, Lēdurgas pagasts) ietilpst: * Krekls (Vitrupe), 19. gs. vidus, CVVM 12674* * Brunči (Lēdurga), 19. gs. otrā puse, CVVM 10477* * Jaka (Lēdurga), 19. gs. vidus, CVVM 7745* * Balta villaine. * Sievas cepure, 19. gs. vidus, CVVM 199230* * Zīda lakatiņš. * Dūraiņi (Vidriži), CVVM6096*
Edvīna Kamoliņa foto un no tautastērpu centra "Senās klēts" arhīva.
2018. gada tautastēr…1
2018. gada tautastēr…1
2018. gada tautastēr…1
2018. gada tautastēr…1
2018. gada tautastēr…1
2018. gada tautastēr…
2018. gada tautastēr…1
2018. gada tautastēr…1
2018. gada tautastēr…1