Viendien kundzīte – vietējā kaķu barotāja – raudot ienesa klīnikā melnu pusauga runčeli. Mikiņš, šī pavasara ielas bērniņš, barots, lolots un pēkšņi ... neklausa pakaļkājiņas. Versijas – vai nu sists vai mašīnas notriekts. Labā ziņa – pakaļkājiņās jūtīgums saglabājies, sliktā – neceļas un nečurā.