Valentīns

-ēnas tavu acu dzelkšņos izsūrst kā svešas personas dzīve uz āru, saules strēmeles, asās mēlītes un rētas – Jānusa kreisā roka (pilns, piebriedis ādamābols izelpo vienaldzību) – kā satrauktas izdedzina atkal lielos laukumos trauslo plecu ādu, kamēr tavi vārdi pusnaktī vēl silti nopil vīram uz kakla, kamēr rietumi kā asiņains žoga traips sarauj spēli:
balta gaisma istabas logā,
izsista tumsas klusā spuldze kā muša uz akvārija malas zīmē elipsi savos spārnos. visu mūžu tā bus:
viens pilnmēness,
viens tu, viens pilnmēness,
viens tu..