8 Fénykép • 17. jan 2019 13:37
Ķekavas novadā ir daudz vēsturisku vietu: Daugmales pilskalns, Nāves sala, Senču svētkalniņš. Šajā pusē dzīvojošie var lepoties arī ar savu muižu, kas atrodas Rāmavā. To apsaimnieko biedrība „Rāmavas muižas misijas centrs”.
Pirmsākumi jau kopš 15. gadsimta
Nenoliedzami katrai Latvijas muižai ir savs šarms. Ikviena no tām vilina ne tikai ar unikālu arhitektūru, bet arī ar stāstu, ko glabā. Rām...TovábbĶekavas novadā ir daudz vēsturisku vietu: Daugmales pilskalns, Nāves sala, Senču svētkalniņš. Šajā pusē dzīvojošie var lepoties arī ar savu muižu, kas atrodas Rāmavā. To apsaimnieko biedrība „Rāmavas muižas misijas centrs”.
Pirmsākumi jau kopš 15. gadsimta
Nenoliedzami katrai Latvijas muižai ir savs šarms. Ikviena no tām vilina ne tikai ar unikālu arhitektūru, bet arī ar stāstu, ko glabā. Rāmavas Depkina muižas pārvaldītājas – biedrības „Rāmavas muižas misijas centrs” – valdes priekšsēdētāja Ilze Stefaņenkova stāsta, ka šī ir viena no senākajām Rīgas piepilsētas muižiņām un tās pirmsākumi meklējami jau 15. gadsimtā. Sākumā muižas kompleksā esot bijušas desmit ēkas, taču no tām saglabājusies tikai viena – tā, kas tagad atvērta apmeklētājiem. Runa ir par kungu māju – pamatā klasicisma stilā veidotu divstāvu koka ēku ar augstiem bēniņiem, kas varētu būt celta pirms 230 gadiem.
Muižas vēsturiskais nosaukums ir Depkina muiža. B. Depkins savulaik bijis Rīgas virsmācītājs. Viens no muižas īpašniekiem (1808‒1850) bija arī Garlībs Merķelis – viņš tur pavadījis svarīgu savas dzīves posmu un strādājis latviešiem nozīmīgo rakstnieka un publicista darbu. Netālu atrodas kapsēta, kur Garlībs Merķelis apglabāts.
Pēc Pirmā pasaules kara ar Latvijas Universitātes Lauksaimniecības fakultātes izveidotāja un vadītāja agronoma Paula Lejiņa gādību muižā bija izvietojusies paraugsaimniecība „Rāmava”. Patlaban pie tās viņam ir uzstādīts piemiņas akmens. Kādu laiku muiža pildīja šīs saimniecības kantora funkcijas, savukārt padomju gados ēkā tika izveidoti komunālie dzīvokļi. Pēcāk tur notika nekontrolēta būvniecība, un viss beidzās ar muižas izdemolēšanu. Līdz ar neatkarības atgūšanu Ķekavas novada pašvaldība ieguva muižu savā īpašumā. Tolaik tā jau bija ļoti bēdīgā stāvoklī un tika pat apsvērta doma par ēkas nojaukšanu, taču, pateicoties Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai, tās iniciatīvai un sadarbības iespējām ar Zviedrijas Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi, laikā no 2000. līdz 2003. gadam vēsturiskā ēka tika atjaunota.
Ir ar ko lepoties
Tiem, kuri atbrauc uz muižu, ir iespēja ne tikai apskatīt ēku, bet arī izstaigāt četrus hektārus lielo parku – tas ir publiski pieejams ikvienam. Parkam cauri tek upīte (tā drīzāk gan atgādina kanālu), kas ieplūst Olektē – Daugavas kreisā krasta sāntekā. „Pašai ēkai ir kultūras pieminekļa statuss, un to ir vērts apskatīt no diviem skatpunktiem ‒ vēsturiskā un arhitektoniskā ,” atzīst Ilze Stefaņenkova. „Muižas ēku var aplūkot gan no ārpuses, gan iekšpuses. Ir saglabājušās dažas vēsturiskas detaļas. Mājas lielākais lepnums ir vītņu kāpnes līdz pat trešajam stāvam, bet otrajā stāvā ir saglabājies sens kamīns, kurā arī tagad var iekurt uguni un baudīt romantiski senatnīgu noskaņu. Vēsturiskas ir centrālās durvis ar oriģinālu slēdzeni, kas vēl arvien ir darba kārtībā. Restaurācijas laikā ir nomainītas tapetes, tās vestas no Zviedrijas un ir maksimāli pieskaņotas senajiem fragmentiem. Ir vērts atbraukt, lai aplūkotu šo ēku kā vēstures liecību.”
Par izdzīvošanu rūpējas paši
Kā ar finansiālo atbalstu? „Tas ir mūsu lielais izaicinājums,” uzsver Ilze Stefaņenkova. „Faktiski nepalīdz neviens. Mēs dzīvojam no tā, ka izīrējam telpas dažādiem pasākumiem. Vasarā tās ir kāzas vai citas lielākas svinības, bet ziemā ‒ semināri vai korporatīvi pasākumi, dažādas nelielas svinības. Jāpiebilst, ka mēs nodarbojamies arī ar zupas virtuvi. Esam priecīgi, ka ir atsaucīgi cilvēki, kas ziedo gan zupas virtuvei, gan kultūras pieminekļa uzturēšanai. Mūsu biedrībai ir sabiedriskā labuma statuss, kas dod priekšrocības ziedotājiem. Mēs to neesam īpaši popularizējuši, bet tāda iespēja pastāv, lai gan tas nebūt nav pats būtiskākais mūsu darbā.”
Vieno kristīgā ticība
Ilze Stefaņenkova atzīst, ka teju visi, kas apsaimnieko muižu, ir kristieši: „Daļa šeit strādājošo ir no Rīgas Jēzus evaņģēliski luteriskās draudzes, daļa – vietējie iedzīvotāji. Es pati par šo vietu uzzināju caur draudzi – esmu tās locekle. Kā komanda mēs asociējamies ar kristīgo vēsti un misiju. Piedalāmies pirmslaulību kursu (tiem, kuri plāno stāties laulībā), svētdienas skolas izlaiduma, alfa kursa noslēguma sarīkošanā. Tās ir kristīgas aktivitātes, kuras vēlas veikt katra draudze, bet mēs tās neorganizējam paši. Kādu laiku nodrošinājām svētdienas skolu bērniem, bet atsaucība nebija pietiekama, zināmas grūtības bija atrast pedagogus.”
Par muižu var uzzināt http://www.ramavasmuiza.lv, bet vairāk informācijas var iegūt Facebook lapā Rāmavas Depkina muiža. Var rakstīt uz e-pasta adresi: [email protected].
Ilona Noriete
-
Ķekavas novadā ir da… -
Ķekavas novadā ir da… -
Ķekavas novadā ir da… -
Ķekavas novadā ir da… -
Ķekavas novadā ir da… -
Ķekavas novadā ir da… -
Ķekavas novadā ir da… -
Ķekavas novadā ir da…